A.Šķēles palīgs Sergejs Seņkāns sacīja, ka A.Šķēlem nav zināmi iemesli, kāpēc SAB pielaidi sniedzis vēlāk nekā citiem deputātiem. SAB vadītājs Jānis Kažociņš neesot A.Šķēlem atklājis kavēšanās iemeslus. Nekādi papildu dokumenti un informācija no A.Šķēles nav prasīta, teica S.Seņkāns.
Pielaide piešķirta pirms divām trim nedēļām, kas nozīmē, ka SAB ir izmantojis gandrīz visu likumā noteikto laiku deputāta pārbaudei – trīs mēnešus.
Arī J.Urbanovičs apliecināja, ka ir saņēmis pielaidi valsts noslēpumam.
Savukārt SAB pārstāve Baiba Rāta-Saliņa pavēstīja, ka līdz šim SAB saņēmis 36 parlamentāriešu pieprasījumus par pielaidi valsts noslēpumam. No tiem 33 pieprasījumi ir apmierināti un ir izsniegtas atļaujas darbam ar valsts noslēpumu, bet triju deputātu pārbaudes lietas vēl ir izskatīšanas stadijā.
SAB pārstāve atgādināja, ka pielaides nav vajadzīgas visiem parlamenta deputātiem, bet tikai tiem, kas darbojas atsevišķās Saeimas komisijās. Visiem deputātiem tiek piešķirtas vienādas kategorijas pielaides.
Pērnā gada decembrī plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka pielaides izsniegšana kavējas Saeimas Nacionālās drošības komisijas locekļiem J.Urbanovičam un A.Šķēlem.
Likums nosaka - lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, jāparaksta saistībraksts, ka persona apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu un piekrīt, ka kompetentas valsts drošības iestādes veiks nepieciešamos personas pārbaudes un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus.
Nolēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju persona var pārsūdzēt SAB direktoram. SAB direktora lēmumu persona var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.