Tikšanās laikā tika aizskarti pēc diviem gadiem paredzētie skolēnu Dziesmu svētki. “Lai šie svētki ir kā demonstrējums, ka skolās dziedāšanas iespējas ir,” pēc tikšanās ar prezidentu Dienai norādīja T.Koķe. Šobrīd dziedāšana ir obligāta
1.-9.klasēs, kā arī vidējās izglītības standarta humanitārās
izglītības virzienā.
T.Koķe sacīja, ka jaunajā izglītības standartā būs uzsvērta skolēnu līdzdalība mākslinieciskajā pašdarbībā, tai skaitā dziedāšana korī, taču tā nebūšot obligāta. “Interešu izglītība vienmēr ir bijusi izvēles,” teica T.Koķe. Viņa ar prezidentu diskutējusi, vai tai vajadzētu vairāk ienākt skolās vai tomēr jāatstāj kultūras namu pulciņu ziņā. T.Koķe uzsvēra, ka mūzikas skolotāju trūkums valstī neesot, taču bieži rodas situācija, ka koru vadītājiem skolās ir zemāks atalgojums nekā tādiem pašiem speciālistiem kultūras namos.
T.Koķe un V.Zatlers bija vienisprātis arī par to, ka “dziedāšanas mākai jābūt vairāk saistītai ar patriotisma un nacionālo tradīciju turpināšanu.” Pēc ministres vārdiem, prezidents esot vērsis uzmanību uz to, vai katrai skolai ir sava himna. Pēc T.Koķes vārdiem, himnas esot daudzām skolām, bet, vai katrai, viņa nemācēja teikt. Ministre atzina, ka “mūzikai un dziedāšanai ir liela nozīme piederības izjūtas veidošanā”.
Izglītības ministre informēja, ka pēdējos gados, pēc statistikas datiem, mākslinieciskajā pašdarbībā skolēnu skaits kopumā pieaudzis, taču koros un folkloras kopās šis skaits samazinās. Viņa gan to raksturoja nevis ar intereses trūkumu, bet gan ar to, ka sarūk kopējais skolēnu skaits, turklāt viņiem ir plašas iespējas sevi realizēt citviet, piemēram, tautas deju kolektīvos, orķestros, mūzikas ansambļos, lietišķajā vai teātra mākslā.
Ministre ar prezidentu pārrunāja arī citas aktualitātes izglītības jomā, abi vienojās, ka turpmāk šādas tikšanās būtu jārīko regulāri.