Sociālantropologs: latviešu humors pārsvarā ir didaktisks un zobgalīgs

a

Humora izjūta ir domātspējas reverss. Domājot cilvēks kaut ko salīdzina, izdara secinājumu. Salīdzinot secinājumus izdara vispārinājumu utt. (Daži eksemplāri pat domā par to, ko tie domā). Nu, lūk. Šo pašu mehānismu iedarbinot reversā piemeklējam nesalīdzināmas lietas, kas arī ir tas smieklīgais. Klasisks piemērs ir stāsts par kamieļa triekšanu lai pretvējš dzesētu jātnieku, kurš līdz nāvei notriekto kamieli novērtē par nosaldētu. Vienkāršāku joku var iegūt kādu lietu tikai pārspīlējot. Vīrieša humorspēja ļaul sievietei novērtēt tā prāta spējas. Pavērojiet, kā veči staro asprātībā dāmu klātbūtnē ! Humora nacionālo raksturu varbūt nosaka joku tematika, bet dziļumu, esmu pārliecināts - vienīgi IQ.

Humoru nevar apgūt no grāmatām vai skatoties televīzoru - tas vai nu ir vai nav. Lai smietos par citiem, cilvēkam no sākuma ir jāprot smieties par sevi, taču latviešiem ar to pašironiju ir sūdīgi. Jau sen pierādīts, ka asprātīgi cilvēki ir tie, kuri savā bērnībā piedzīvojuši kādas traumas vai dzīvojuši disfunkcionālās ģimenēs, jo tie, kuri pārdzīvojuši vairākas lietas, spēj smieties par vairākām lietām. Humors ir atkarīgs no tā, kā cilvēks uztver pasauli. Kad man, piemēram, paziņo kaut ko sliktu, es cenšos atrast šajā situācijā kaut ko smieklīgu, lai nenāktos bēdāties par negatīvo.

Sedlinieks- stulbs mūldoņa

Tas jau nav joks, bet īstenība, tāpēc arī nekas nav mainījies.

nevaru izlemt, stāstīt saviem serbu draugiem, ka notikušo Belgradā viens latvietis tulko kā joku, vai nē. laikam jau stāstīšu. būs varens joks, pasmiesimies.

Humors vai nu ir vai nav. Kamēr man ir internets, smejos bieži. Ir labi autori un labi komentētāji, kur ir daudz humora, kaut arī tas netiek nosaukts. Bez humora izjūtas netaptu daudzās variācijas par politiķu uzvārdiem, variācijas par populāriem izteicieniem un galu galā- arī SWH konkursos ir pietiekami daudz piedāvājumu. Tieši no SWH šodien nāca aicinājums- ja jau visu gadu viens otru esam šmaukuši un āzējuši- varbūt tieši šodien pārmaiņas pēc atturēties?

Piedodiet mani tautieši, bet humora izjūtas jums nav - tas piemīt retajam latvietim. Manuprāt, to zobgalību īsti par humoru nosaukt nevar. Iespējams es sevi nemaz nevar nosaukt par latvieti humora izpratnē, jo vienīgais humors man ir angļu humora slavenības.

"vohomurka 13:14 Man patīk krievu humors..." Tas ir krievu žīdu humors, kas tev patīk. Krievu humors tagad ir tikpat smalks kā viņu politika Kaukāzā.

Bet latvieši ļoti veikli spēj uztvert citu tautu humoru - gan krievu pašironiju un banalitāti, tā angļu paradoksus, bet ir jau arī skaidrs, ka latviešu kultūrā smiekli nav bieža emocija. Nesaprotu, kāpēc jāvaimanā, ka nav latviešu humora, ja ir, tad tas ir. Un tā nav Kornēlija vai Žanis Ezītis, mazliet drūms, sarkastisks, un naivs arī. Kā jau zemnieku sētā. Un to nesaprast reizēm ne krievam, ne anglim, ne francūzim. Vācieši gan varētu saprast, viņiem kas līdzīgs. Kāpēc neviens nesatraucas, ir vai nav alžīriešiem savs humors. Laikam jau tāpēc, ka latvieši pamazām izzin citus humorus un cenšas jokot, kā vācieši, krievi, angļi, francūži, bulgāri, ebreji, somi, bet neiznāk. Jo visu laiku dara, kā dara citi, kas ir citās kultūrās. Nu un, ja maz smejamies (vajadzētu vairāk), bet no savas ādas neizmauksies. Labāk tad saprast citus, kā taisīties pakaļ citiem. Varbūt, ka pēkšņi no debesīm atlaižas latviešu humors.

Redzēju puspatiesu sapni-man uzkrāva maisu ar zeltu,bija tik smagi,ka aptaisījos,pamodos zelta nav,bet gulta pilna:)- 1458 gada arābu joks,vai daudz kas mainījies?

nesen dzirdēju trāpīgu konstatējumu: "labi britu pavāri pastāv. viņi tikai negatavo britu ēdienus." tāpat varētu teikt arī, ka: "labi latviešu jokdari pastāv. viņi tikai nedzen latviešu jokus."

nu baigais speciālists

Nu Satori Sedlenieks raxta sūdīgi un bez humora. Šodien tur gan viņa blogošanas kolēģis kāreiz salicis anekdotes par latviešiem, mēģinot testēt mūsu pašironiju.

Par to Belgradu gan jāsmejās nebija. cik atceros, tad cilvēki uz tiltiem gāja nejau lai pasmietos, bet izmisuma un baiļu dēļ. Sociālantropologs Sedlenieks šajā gadījumā atradis ļoti "labu joku".