Sākotnēji gan Latvijas Darba devēju konfederācija (LLDK) uzstāja, ka minimālā alga būtu jānosaka 220 latu apmērā, kas būtu 10% pieaugums, taču tam iebilda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kā arī premjerministrs Valdis Dombrovskis (V), kuri norādīja, ka piecu latu starpība var būt arī diezgan būtiska.
Finanšu ministrijas pārstāvis Ilmārs Šņucins darba devējiem uzsvēra, ka Finanšu ministrija vienmēr ir bijusi diezgan piesardzīga saistībā ar minimālās darba algas pieaugumu, taču ir redzams, ka budžeta rādītāji šo kāpumu atļauj. Viņš skaidroja, ka šāds minimālās algas pieaugums uzlabos iedzīvotāju iesaistīšanos darba tirgū un strādājošajiem samazinās nabadzības riskus.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzina, ka pirms kāda laika darba devēji vispār nebija iedrošināti runāt par minimālās algas pieaugumu, un šis jau ir liels progress. Tomēr viņa aicināja šo jautājumu skatīt kontekstā ar citiem atvieglojumiem darba ņēmējiem. Viņa uzsvēra, ka minimālā alga ir administratīvi noteikts slieksnis, un ir jādomā par vidējās algas palielināšanu.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāve Jevgēnija Stalidzāne gan darba devējiem atgādināja, ka laikā, kad tika gatavots šā gada budžets, no darba devējiem bija prasība par vēl lielāku minimālo algu. "Šie 225 lati tiešām atpaliek no tā, kā vajadzētu būt. Darba devējs viens pats tautsaimniecību neattīsta un neveido. To kopā veido darba devējs un darba ņēmējs. Ja mēs nemācēsim cienīt un atbalstīt darba ņēmēju, mēs nekad nenonāksim pie labas ekonomikas," viņa sacīja.
Noklausoties argumentus par labu minimālās algas noteikšanai 225 latu apmērā, Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs paziņoja, ka darba devēji tomēr piekrīt šādam minimālās algas apmēram. Šis paziņojums sēdes dalībnieku vidū izsauca aplausus.