Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere aģentūrai BNS sacīja, ka kūlas dedzināšanas sezona praktiski ir beigusies, jo pašlaik diennaktī tiek reģistrēti no trim līdz pieciem kūlas ugunsgrēkiem un degušās platības ir pavisam nelielas.
Šogad ugunsdzēsības dienests ir dzēsis gandrīz divreiz lielāku kūlas ugunsgrēku skaitu nekā pagājušajā gadā. Pērn reģistrēti 1093 ugunsgrēki, bet šogad - 1981. Ugunsgrēkos, kuru iemesls bija kūlas dedzināšana, šogad nopostītas 109 ēkas, bet 2008.gadā - 11 ēkas.
Visvairāk izbraukumu uz kūlas ugunsgrēkiem bija Daugavpils brigādes ugunsdzēsējiem, kuri dzēsa 215 kūlas ugunsgrēku. Darba nav trūcis arī Liepājas glābējiem, kas dzēsuši 114 ugunsgrēku, Aizkraukles ugunsdzēsēji devušies uz 98, Jelgavas - uz 78, bet Dobeles glābēji - uz 74 kūlas ugunsgrēkiem.
Daudz izsaukumu uz kūlas ugunsgrēkiem bijuši arī Rīgā un Rīgas reģionā.
Statistika liecina, ka kūlas ugunsgrēki sākas tajā brīdī, kad sniegs ir nokusis un jaunā zāle ir pāraugusi kūlu. Jo kūlas sezonas laiks ir ilgstošāks, jo vairāk ugunsgrēku.
Šis gads laika apstākļu ziņā salīdzinoši bija līdzīgs 2006.gadam, kad laiks bija vēss un sauss, līdz ar to jaunā zāle auga lēnām. Ja 2006.gadā bija reģistrēts rekordliels kūlas ugunsgrēku skaits - 7083 - un šajos ugunsgrēkos gāja bojā seši cilvēki un nopostītas 472 ēkas, tad salīdzinoši šogad skaitļi nav tik traģiski.
Tas ļaujot domāt, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kūlas dedzināšanu tomēr mainās un netiek uzskatīts, ka tas ir vienkāršākais un labākais veids, kā sakopt savu apkārtni.
VUGD no kolēģiem Lietuvas Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas darbu departamentā noskaidrojuši, arī Lietuvā šogad kūlas ugunsgrēku skaits ir bijis gandrīz divreiz lielāks nekā iepriekšējā gadā. Tāpat kā Latvijā, arī tur kūlas ugunsgrēki ir izplatīti ne tikai lauku rajonos, bet arī lielāko pilsētu nesakoptajās teritorijās.