Latvijā ir pašvaldības ar mazāk nekā 2000 iedzīvotājiem, bet 36 novadi neatbilst noteiktajam kritērijam, ka tajā jābūt vismaz 4000 iedzīvotājiem. Par to ministrs informēja, prezentējot administratīvi teritoriālās reformas rezultātus, secinot, ka pašvaldības kapacitātes un attīstības iespēju ziņā ir ļoti atšķirīgas.
Drīzumā valdības sēdē ar šo ziņojumu iepazīsies ministri, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) jau top grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai dotu iespēju pašvaldībām apvienoties, ko likums tagad neparedz. Tas arī nenosaka kārtību, kādā novadi varētu sadalīties, ko vēlas Alojas novads - šī iemesla dēļ tam ir grūtības arī ar pašvaldības budžeta apstiprināšanu. E. Sprūdžs pirmdien sacīja, ka novadu sadalīšanas iespēja likumprojektā nebūs paredzēta. Viņš pieļauj, ka par projektu būs strīdi, bet Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis uzskata, ka šī ir pirmā nopietnā reforma, kuru E. Sprūdžs ir pieteicis.
Nav pirmais ministrs
E. Sprūdžs nav pirmais ministrs, kas nācis klajā ar ideju sadalīt Latviju aptuveni 30 lielos novados. Par to kopš 90. gadiem ik pa laikam ir ieminējies ne viens vien politiķis, ieskaitot Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, kuru ministrs ir atstādinājis no pienākumu pildīšanas. A. Lembergs pirmdien apstiprināja, ka «visu mūžu esmu iestājies par to, ka optimālais mērogs ir septiņas republikas nozīmes pilsētas un 26 rajoni, tad var normāli plānot un īstenot attīstību». Savulaik to viņš esot teicis arī Tautas partijai, bet tagad risinājums varētu būt rajona mērogā veidot vēlētas otrā līmeņa pašvaldības, saglabājot vēlētus tagadējos novadus. Jāatgādina, ka līdz gada beigām politiķiem jāizšķiras, vai un kādas būs otrā līmeņa pašvaldības.
Tā dēvētajos treknajos gados par mērogā lielu un spēcīgu pašvaldību izveidošanu iestājās reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs Aigars Štokenbergs (toreiz - Tautas partija). Atšķirībā no tagadējā ministra A. Štokenbergs pārstāvēja premjera partiju, no kuras bija deleģēts arī finanšu ministrs. Valdības vadītājs Aigars Kalvītis toreiz solīja ap 56 miljoniem latu lielo novadu veidotājiem. TP tolaik bija liela ietekme pašvaldībās, bez kuru atbalsta arī pārmaiņas grūti iedomāties, uzskata A. Štokenbergs. Reformu partijai (RP)nav neviena no minētajiem priekšnoteikumiem, bet E. Sprūdžs paziņojis par aiziešanu no RP valdes, kas rada šaubas, vai viņam būs pat paša partijas atbalsts. E. Sprūdžs atsaucas uz valdībā atbalstīto Nacionālās attīstības plānu, kas nosaka valsts attīstības stratēģiju līdz 2020. gadam, paredzot ekonomisko izrāvienu orientēt uz attīstības centru modeli deviņi plus 21. Tas ministram radot ticību, ka kolēģiem ir izpratne, ka ar mazām pašvaldībām NAP mērķis - ekonomiskais izrāviens - nav sasniedzams.