Spriežot pēc tviterieraksta, Sprūdžs izteicies, ka tuvāko dienu laikā izlems, vai turpināt darbu un viņš uzskatot, ka vakar Saeimā bijis neuzticības balsojums viņam.
Ministrs pauda - ja nav iespējama likumprojekta virzības atjaunošana, viņš neredzot iespējas turpināt darbu un lēmuma pieņemšana par tālāko rīcību esot dažu tuvāko dienu jautājums.
Viens no Reformu partijas (RP) līderiem, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka par Sprūdža izteikumiem ir tikko uzzinājis, tāpēc viņam tos ir grūti vērtēt. Par šo jautājumu būs nepieciešams apspriesties ar kolēģiem partijā, taču nav zināms, kad šāda saruna varētu notikt.
Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters uzskata, ka Sprūdža izteikumi par atkāpšanās no amata apsvēršanu ir pārsteidzīgi, jo ceturtdien notikušais balsojums Saeimā nav saistāms ar uzticības vai neuzticības izteikšanu ministram.
Demiters "cilvēcīgi spēj saprast" ministru, kurš pašvaldību un antikorupcijas jautājumus risinājis no savas pirmās darba dienas, tāpēc parlamenta balsojumu attiecībā uz pašvaldību deputātu pilnvaru ierobežošanu Sprūdžs ir uztvēris jūtīgi un sāpīgi. Tomēr frakcijas priekšsēdētājs nepiekrīt domai, ka balsojums būtu vērtējams kā uzticības vai neuzticības izteikšana.
Politiķis norādīja, ka par šo jautājumu frakcija ar Sprūdžu spriedīs pirmdien, 13.maijā.
Demiteram ir neizpratne par daļas no nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) soli, kad vairāki politiskā spēka deputāti balsoja pret vai atturējās. No vienas puses Sprūdža un deputātes Lolitas Čigānes (V) likumprojekts ir vērtējams kā izmisuma solis, jo tiek mēģināts risināt tiesu sistēmas problēmas. Savukārt VL-TB/LNNK šīs problēmas nav atrisinājusi, lai gan ir atbildīga par šo jomu.
Frakcijas priekšsēdētājs uz pašreizējo situāciju neskatās bezcerīgi, jo vēl būs iespējams iesniegt priekšlikumus pirms likumprojekta skatīšanas trešajā lasījumā. Viņš cer, ka arī nacionālā apvienība piedāvās savu risinājuma modeli.
Šo ierosinājumu atbalstīja 38 parlamentārieši, pret balsoja 41 deputāts, bet atturējās pieci. Priekšlikumu neatbalstīja deputāti, kuri pārstāv opozīcijas partijas - Saskaņas centru (SC), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kā arī vairāki koalīcijas deputāti - Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) un Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK). Vēl pieci nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāti balsojumā atturējās, savukārt parlamentārieši Andrejs Klementjevs (SC), Janīna Kursīte-Pakule (V) un Jānis Reirs (V) balsojumā nepiedalījās.
Pēc balsojuma Sprūdžs pauda uzskatu, ka Saeimas vairākuma atbalsts kriminālvajātiem deputātiem ir nepatīkams un ļoti satraucošs signāls, informēja ministra preses sekretāre Maija Pētermane.
Ministrs vienlaicīgi gan pauž gandarījumu par tiem Reformu partijas un Vienotības deputātiem, kas nobalsoja par smagos noziegumos apsūdzēto pašvaldību deputātu pilnvaru ierobežošanu. Tāpat ministrs ir gandarīts par tiem nacionālās apvienības deputātiem, kuriem esot bijusi "drosme un godaprāts nostāties tiesiskuma pusē".
Pēc ministra domām, šis balsojums bija kā lakmusa papīrs, kas izgaismo katras partijas godīgumu un katra atsevišķa deputāta spēju sabiedrības intereses likt augstāk par personīgo labumu. "Var jau, protams, kārtējo reizi meklēt dažādas juridiskas nianses, attaisnojumus un argumentus, bīdīt komatus un punktus šurpu turpu, taču politiķiem ir jāspēj saprast, kad ir jāsaņem drosme, jāpaskatās pāri savām bailēm, personīgajām interesēm un stipendijām un jāpieņem izšķirīgi lēmumi sabiedrības labā," norāda politiķis.
Ministrs jau iepriekš ir uzsvēris, ka Saeimas deputāti, kuri neiestājas par kriminālvajātu deputātu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas līdz tiesas lēmuma pieņemšanai, atzīst par normālu, ka kādā no Latvijas pašvaldībām lēmumus par visu iedzīvotāju interesēm pieņem persona, kura atrodas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem apsūdzētas personas statusā.
Atbildīgās komisijas atbalstītais priekšlikums grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā paredzēja: ja pret deputātu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, attiecīgais deputāts ar dienu, kad pašvaldībā saņemta procesa virzītāja informācija, zaudē tiesības piedalīties pašvaldības un tās komisiju un komiteju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās pašvaldība viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi.
Tāpat bija paredzēts, ka šādi ierobežojumi noteikti līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums. Bija plānots, ka pilnvaru ierobežošanas laikā deputāts saņems daļēju atalgojumu.
(ziņa papildināta ar Demitera viedokli)