D. Auziņa-Melalksne uzskata, ka taču tieši prognozējamā rīcība un spēja konstruktīvi sadarboties ar starptautiskajiem donoriem ir viena no retajām iespējām, kā Latvija starptautiskajai sabiedrībai, ārvalstu uzņēmējiem un biznesa partneriem var parādīt, ka lielos jautājumos mums var uzticēties.
Viņasprāt, 2010.gadā notikušās 10.Saeimas vēlēšanas parādīja, ka valstī un arī ekonomikā virzošais domu gājiens vēl kādu laiku būs "labāk zīle rokā, nekā mednis kokā", taču pluss no šādas pieejas esot Latvijas spēja attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem - Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) - apliecināt, ka solījumi lielās līnijās tiek pildīti un Latvija prot spēlēt pēc noteikumiem.
"Te ir liels [premjera] Valda Dombrovska un viņa komandas nopelns. Bez šīs uzticības Latvijas ekonomikas izaugsme būtu apdraudēta," uzskata Auziņa-Melalksne.
Viņas skatījumā tieši starptautiskie aizdevēji rada papildu spiedienu uz tik nepieciešamo strukturālo reformu īstenošanu pēc būtības un notur fokusu uz valsts ilgtermiņa izaugsmi.
Kā ziņots, par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu) apmērā 2008.gada decembra beigās vienojās Eiropas Komisija, SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Informācija Finanšu ministrijas mājaslapā liecina, ka līdz 2010.gada 20.oktobrim Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem bija saņēmusi 4,2 miljardus eiro (2,95 miljardus latu).