Gaisa temperatūras naktīs nedēļas nogalē pazemināsies līdz -2...-8 grādiem, bet dienas laikā, vējam iegriežoties no dienvidrietumu puses, būs +1...-5 grādus silts. Kopumā jāsaka, ka sniega sega Latvijā šajā nedēļas nogalē vēl vairāk pieaugs. Prognozes liecina, ka šīs nedēļas nogalē stabilo salu, kas teritorijas lielākajā daļā, izņemot pašus piekrastes reģionus, ir pieturējies visu janvāri un februāri, Latvijas rietumu rajonos varētu nomainīt jau nelieli atkušņi. Tomēr tos pavadīs arī krietna nokrišņu deva un tie joprojām būs sniega, rietumu rajonos arī slapja sniega veidā.
Latvijā parasti visbiezākā sniega sega tiek novērota februāra beigās un marta sākumā. Norma jeb vidējais sniega segas biezums, skatoties ilggadējos novērojumu datos, ir nieks, ja to salīdzina ar sniega segas biezumu, kāds patreiz klāj Latviju – no 20 cm Latvijas dienvidrietumu rajonos līdz pat 56 cm galvaspilsētā. Arī Alūksnē sniega segas biezums pārsniedz pus metru. Lai gan ziemas laikā sniega segas biezums jebkurā Latvijas vietā var pārsniegt pusi metra.
Tomēr vēsturiskie novērojumu dati vēstī, ka Rīgā sniega sega visos ziemas mēnešos ir bijusi augstākā nekā šogad fiksētais tās lielākais biezums 58 cm aizvadītās nedēļas nogales rītos. Vēl pagājušā gadsimta sākumā ir novērots lielāks sniega segas biezums: 1908. gada 10.-11. janvārī 65 cm, 79 cm 1900. gada 20. un 22. februārī un 76 cm tā paša tālā 1900. 3.-6. martā.
Tomēr šajā ziemas sezonā jau tika pārspēts viens rekords – decembrī vēl nekad Latvijā sniega sega nebija sasniegusi 75 cm, kā tas notika Kolkā 17. datumā.
Saskaņā ar normu stabila sniega sega Latvijas rietumu un centrālajos rajonos izzūd marta otrajā dekādē, austrumu daļā marta trešajā dekādē, bet visilgāk – līdz mēneša beigām – saglabājas austrumu daļas augstieņu rajonos. Visilgāk stabila sniega sega ir novērota Alūksnē un Zosēnos: 1956. gada pavasarī tā saglabājās līdz pat 1. maijam.