Pēdējā partija ir pieteikta kā pretstats esošajiem politiskajiem spēkiem. Tās dibināšanā ir iesaistījušies arī vairāki sabiedrisko attiecību speciālisti, kuri uz iepriekšējām vēlēšanām veidoja varas partiju kampaņas – kā, piemēram, Gints Knoks un Kaspars Rolšteins. Uz jautājumu, vai šādas partijas dibināšana nebūtu uzskatāma par bezatbildīgu soli, G. Knoks Dienai atbildēja: «Tieši pretēji — līdzdalība politiskajā procesā ir atbildīgs solis.» Partijas veidotājus vienojot tas, ka šie cilvēki un viņu draugi neredzot, par ko vēlēšanās balsot.
Savulaik G.Knoks veidoja Zaļo un Zemnieku savienības vēlēšanu kampaņu. ZZS frakcijas vadītāju Augustu Brigmani šāda politiskā spēka pieteikums neuztrauc. Viņš teica: «Tas ir normāls process, ka cilvēki ir sabiedriski aktīvi. Lai cīnās par varu.» Tautas partijas valdes loceklis Māris Kučinskis ar zināmu nožēlu sacīja: «Viņi [Knoks, Rolšteins] ir sabiedriskajās attiecībās veci kadri. Žēl, ka, pārzinot vēlēšanu tehnoloģijas, viņi var pārvērst šo procesu par farsu. Vēlētāji grib nopietnu procesu.» M. Kučinskis arī atgādināja, kā Lietuvas parlamentu izmainīja šovmeņu partijas (Tautas atdzimšanas partijas) ienākšana tajā, «tur sākās teātris, par ko katra mūsu delegācija dabūja dzirdēt».
Partijas veidotāju vidū ir arī Roberts Gobziņš, kurš 90.gadu sākumā jau bija partijas Latvijas laime kandidātu sarakstā 5.Saeimas vēlēšanās. Toreiz šī partija ieguva vēlēšanās 0,8% balsu. Sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks, kuram Pēdējās partijas veidotāju vidū ir vairāki draugi, Dienai atzina, ka pagaidām vēl nevarot pateikt, ar kādu mērķi tā tiek veidota. «Šis nav tipisks Muļķu partijas projekts, jo šis nav smieklīgi. Tas drīzāk ir projekts priekš politikas gardēžiem,» uzskata J.Liepnieks. Viņaprāt, tā varētu būt parodija par politikā notiekošo, par sabiedriskajām organizācijām. «Viņi provocēs, aicinās uz diskusiju, bārstīs teikumus, kas ir amplitūdā no populisma līdz saprātīgām lietām,» uzskata J. Liepnieks.
Savulaik ar politiskās apvienības "Latvijas laime" sastāvā esošo "Muļķu partiju" saistītais Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis norādījis, ka šāda rakstura politiskie projekti ir raksturīgi visās demokrātiskās valstīs, taču neņēmās vērtēt to ietekmi uz sabiedrību un vēstījuma nozīmi. "Ja tas ir Gobziņa un Kaspara Rolšteina projekts, tad es varu tikai novēlēt – lai viņiem viss izdodas. Tie ir talantīgi un harizmātiski cilvēki," sacīja P. Apinis.
(papildināta ar pēdējo rindkopu)