Strukturālās reformas īsteno uz sabiedrības, ne birokrātijas rēķina
LDDK eksperti, sekojot līdzi 2009.gada budžeta grozījumu sagatavošanai ministrijās, secinājuši, ka politiķi, paužot labo gribu, bieži vien nekontrolē ierēdniecības spēju reformas veikt strauji, pēc būtības un izvērtējot funkciju lietderību, kā arī dažkārt pat valstisko nozīmību.
Uzņēmēji pieprasa, lai valdība daudz straujāk veiktu strukturālās reformas, motivējot ierēdņus iesaistīties reformās un sniegt savu profesionālo viedokli, kā arī pieņemt ārējo ekspertu priekšlikumus un ieteikumus, gatavojot reformas smagiem politiskiem lēmumiem.
Valdībai ir jāizvairās no populistiskiem paziņojumiem un vieglākā ceļa meklējumiem, veicot strukturālās reformas. Apsveicama ir Valsts kancelejas iniciatīva gan izstrādāt valsts pārvaldes un civildienesta optimizācijas plānu, gan izveidot Funkciju audita komisiju, piesaistot biznesa nozaru līderus, gan aicinājumu sabiedriski apspriest plānotās izmaiņas.
Tomēr nedrīkst pieļaut, ka Funkciju audita komisija un tajā ietilpstošās darba grupas kļūst par šāda veida minēto politisko platformu, jo to uzdevums ir objektīvi izvērtēt valsts pārvaldes funkciju lietderību un ekonomisko pamatotību, samazinot budžeta izdevumus. Piemēram, lemjot par azartspēļu inspekcijas likvidāciju, kas uzrauga vairāk nekā 50 miljonu latu ienākšanu valsts budžetā, ierēdņi ignorē industrijas viedokli, ka ir nepieciešama kontrolējoša iestāde, lai valsts nepalaistu garām vairākus desmitus miljonus nodokļos Valsts kasei. Likvidējot inspekciju tiktu ietaupīti apmēram 20— 40 tūkstoši latu gadā. Šis ieguvums ir nesamērīgs ar iespējamo nodokļu ieņēmumu samazinājumu, sociālajiem riskiem un nekontrolētu nelegālā biznesa attīstību.
Cits piemērs raksturo, ka vairākas ministrijas, valsts pārvaldes iestādes veic vienas un tās pašas funkcijas, kuras ir nepieciešams koncentrēt vienas nozares pārraudzībā, tādējādi tiktu izbeigta funkciju dublēšana un būtu iespējams likvidēt vairākas valsts aģentūras. Tomēr ir jaušama pretestība un vilcināšanās apvienot spēkus un optimizēt resursus, atsakoties pildīt tās funkcijas, kuras jau veic kāda cita ministrija. Visvairāk ministrijām pietrūks elementāru vadības prasmju, lai kļūtu par katra resora līderi, kas uzņemas atbildību un būtu gatavs to sakārtot.
Varam secināt, ka šobrīd strukturālās reformas tiek īstenotas uz sabiedrības, bet ne birokrātijas rēķina, samazinot sabiedrībai nepieciešamo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
Optimizējot valsts pārvaldes funkcijas, daudzi no valsts sektorā strādājošajiem var zaudēt darbu, kas vēl vairāk pasliktinās nodarbinātības rādītājus. Līdz ar to valdībai ne tikai jāveic strukturālās reformas, bet pēc funkciju audita ar privāto un publisko partnerību un ārpakalpojumiem jāsāk stimulēt privātais sektors. Stimulējot privāto sektoru ar funkciju nodošanu biznesam, tiks veicināta ekonomiskā aktivitāte, nodarbinātība un patēriņš.
Ārējās ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai joprojām ir aktuāls eiro ieviešanas jautājums, kuru sarunās ar biznesu pieminēja arī komisārs Hoakins Almunija. LDDK joprojām uzskata, ka ātrāka pievienošanās eiro zonai būs ieguvums visām ES dalībvalstīm un stabilizēs makroekonomisko situāciju, kā arī mazinās uzņēmējdarbības riskus, sabalansējot konkurētspēju tiem uzņēmējiem, kas darbojas Latvijas ekonomikā — gan vietējiem, gan ārvalstu investoriem.
Uzņēmēji kopīgi ar valdību un atbildīgajām institūcijām ir gatavi skaidrot sabiedrībai, kādas ir nepieciešamas reformas, kā arī turpināt sniegt atbalstu, lai ātrāk izvērtētu valsts aģentūru, institūciju un iestāžu funkcijas, piedāvājot atbildīgus risinājumus. Ja ierosinājumi no biznesa un citām sabiedrības grupām tiks ņemti vērā, ir liels pamats cerēt, ka būs iespējams ar strukturālo reformu palīdzību izveidot mazu, profesionālu, uz iedzīvotājiem orientētu valsts pārvaldi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.