Sudraba: izmaiņas iespējamas, ja cilvēki sapratīs vēlmi dzīvot citādākā valstī

"Ar to domāju drošības sajūtu, kas izpaužas ne tikai kā fiziska drošība, bet paļāvība, ka tev būs darbs, bērniem būs labas izglītības iespējas, ka būs sociālais nodrošinājums un sakārtota, patīkama vide. Šādu vēlmju esamība var radīt pieprasījumu pēc pārmaiņām, pēc Saeimas nomaiņas vai kādām citām aktivitātēm. Ja nav šā pieprasījuma, ja sabiedrība samierinās ar to, ka mums te nav tādas attīstības, bet ir stagnēšana vai pat virzīšanās atpakaļ, nekas nemainīsies," izteikusies I.Sudraba.Lūgta definēt mērķi, kurp valstij virzīties attīstībā, viņa uzsver gribu dzīvot valstī, "ar kuru varu lepoties". "Mūsu mērķis ir būt labākajiem Baltijā un Skandināvijā, taču – kā par tādiem kļūt? Uzskatu, ka jāsāk ar fundamentālām lietām – izglītības sistēmu, kas rada vidi, kurā cilvēki ir radoši, droši, pastāvīgi, uzņēmīgi. Vēl ļoti svarīgi ir tas, lai cilvēki te justos droši un gribētu te dzīvot. Tagad daudzi brauc prom, jo viņiem trūkst attīstības perspektīvas un drošības. Lai tā būtu, ir jāveido tāda sociālā politika, kas rada vidi, kurā var veidoties lielas un stipras ģimenes, lai cilvēki var par sevi pastāvēt, radīt ienākumus, savu biznesu."Latvijas valsts budžetā nedrīkstētu tērēt nevienu latu pirms nav pieņemts darbības plāns vismaz četriem gadiem. "Šobrīd ir kaut kādas politikas darbības, kas nav savstarpēji koordinētas, nav izvērtēts, kādi no tām ir ieguvumi, kas būtisks jāmaina, lai tā radītu cilvēkiem drošības sajūtu. Kāda gan var būt drošība, ja nepārtraukti dzīvojam pārdomās, kā gadu no gada tiks konsolidēts budžets, kādas būs nodokļu izmaiņas un kā tas atsauksies uz cilvēkiem," teica I.Sudraba. "Lielai daļai gan strādājošajiem, gan pabalstu un pensiju saņēmējiem ir sajūta, ka virs viņiem karājas reiz pieminētais Dāmokla zobens, turklāt, domājot ne tikai par 2011. gadu, bet arī par nākamajiem, kad arī būs jāturpina budžeta konsolidācija. Šādā veidā nevar strādāt ar budžetu, jābūt vidējā termiņa politikai ar definētiem mērķiem un uzdevumiem, domājot vairākus gadus uz priekšu, nevis turot cilvēkus nepārtrauktā spriedzē, neziņā," turpina I.Sudraba.Pēc I.Sudrabas domām, nepieciešama attieksmes maiņa budžeta veidošanā un plānošanā. "Domāju, attiecībā uz daudziem jautājumiem vienkārši savādāk jādomā, varbūt summas nav mazināmas, taču jāmaina līdzekļu tērēšanas veids. Kaut vai tajā pašā prioritāšu prioritātē - izglītībā. Līdzekļus tai noteikti nevar samazināt, bet jādomā vairāk par pedagogu tālākizglītības iespējām, atalgojumu, noslodzi, kvalitatīvākiem un vairāk pieejamiem mācību materiāliem, iespējām strādāt radošāk."