Šulca raidījumam norādījusi, ka savu iesniegumu uz šo amatu pašlaik ir atsaukusi, jo līdz ar valdības maiņu radies arī cits skatījums uz jaunveidojamo institūciju. Viņa uzsvēra, ka patlaban norit sarunas starp atbildīgajām amatpersonām par struktūras juridisko statusu, pakļautības sistēmu un darba sākšanas laiku.
Kad par to būs panākta politiskā vienošanās un izsludināts konkurss uz vadītāja vietu, Šulca tajā noteikti piedalīšoties, jo viņai ir gan interese, gan pieredze šajā sfērā.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Romualds Ražuks (Zatlera Reformu partija) tikmēr uzskata, ka vislabākais modelis būtu līdzīga institūcija aģentūrai, kas koordinēja sagatavošanos NATO samitam.
"Tā bija tāda samērā neatkarīga iestāde zem valdības," teica Ražuks. No saturiskā viedokļa šī struktūra būtu daudz tuvāka Ārlietu ministrijai, taču, pēc komisijas vadītāja domām, ja tā būtu piesaistīta tikai ministrijai vien, tai būtu pieejami daudz mazāki resursi.
Jau vēstīts, ka sākotnēji bija iecerēts, ka Šulca jaunos pienākumus pildīs no septembra, taču Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis septembra beigās parakstīja rīkojumu par Šulcas iecelšanu amatā no 1.oktobra, taču arī tad viņa nesāka darbu, pārceļot to uz 1.novembri.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Saeimas Eiropas un Ārlietu komisijas deputātiem šonedēļ pauda neapmierinātību ar sekretariāta darbību. Viņš arī rosinās valdībā diskusiju par atbilstošāko sekretariāta darba organizācijas formu, jo, pēc Rinkēviča domām, to "nevar paslēpt zem ministrijas". Sekretariātam ir jābūt atsevišķai iestādei ar skaidru atbildību un tiesībām, uzskata ministrs.
Ja sekretariāts būs atsevišķa iestāde, uz tās vadītāja amatu, visticamāk, tiks rīkots konkurss, aģentūrai BNS pieļāva amatpersona Ārlietu ministrijā.
Šulca līdz augusta beigām bija Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja, viņa bijusi arī vēstniece Čehijā un Horvātijā, kā arī Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece. Viņai ir diplomātes rangs.
Latvijas prezidentūras sagatavošanai Eiropas Savienībā 2011.gada budžetā paredzēti 43 tūkstoši latu ‒ tie atvēlēti prezidentūras sekretariāta izveidei. Saskaņā ar valdības apstiprināto plānu sekretariāts bija jāizveido līdz 2011.gada septembrim, un tā uzdevums būs nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu Latvijas sagatavošanos prezidentūrai ES. Plānots, ka šogad tajā darbosies trīs cilvēki, 2012.gadā ‒ 10 cilvēki, 2013.gada otrajā pusē ‒ 15 līdz 20 cilvēku.
Latvija sāks prezidentūru 2015.gada 1.janvārī, to pārņemot no Itālijas un jūlijā nododot tālāk Luksemburgai.