Šādu viedokli par apsūdzētajiem piemērojamo sodu prokuratūra pauda vakar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā notikušajās tiesas debatēs.
Kā aģentūru LETA informēja tiesas priekšsēdētāja palīdze Ilze Ramane, šajā lietā par cietušo atzītā tuviniece vienam no bojā gājušajiem karavīriem gan uzskatot, ka apsūdzētajiem ir piemērojams reāls cietumsods.
Tiesas debates iecerēts turpināt nākamās nedēļas otrdienā, 15.septembrī, plkst.10, kad ar savām runām uzstāsies aizstāvība, pastāstīja Ramane.
Kā ziņots, apsūdzētais Bukovskis savu vainu noziedzīgā nodarījumā pilnībā noliedz. Savukārt Maļenovskis pieļauj, ka varētu būt izdarījis atsevišķu drošības noteikumu pārkāpumus, tomēr arī viņš savu vainu pēc inkriminētā Krimināllikuma panta neatzīst.
Abi vīrieši - Bukovskis un Maļenovskis - apsūdzēti pēc Krimināllikuma 342.panta par dienesta pienākumu nepildīšanu, kā arī par nolaidīgu to pildīšanu, ja to izdarījis priekšnieks un ja tā dēļ radīts būtisks kaitējums. Pēc minētā likuma panta vainīgās personas var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
Jau ziņots, ka 2006.gada 15.maijā neveiksmīga lēciena laikā ar izpletņiem Daugavā pie Rīgas Eksporta ostas iekrita četri NBS Speciālo uzdevumu vienības karavīri, no kuriem divi gāja bojā, bet divi tika izglābti. Vēl viens kareivis iekārās celtnī Andrejsalas ostā. Lēcieni notika no 600 metru augstuma.
NBS dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojumā tika konstatēta 20 amatpersonu vaina, bet par pieļautajām nepilnībām izpletņlēkšanas mācību organizēšanā disciplināri sodīti seši karavīri - Bukovskis atbrīvots no amata, bet vēl pieci karavīri saņēma rājienus.
Komisijas ziņojumā konstatēts, ka vairāki reglamentējošie dokumenti pildīti formāli, bet pavirši un bezatbildīgi savus tiešos dienesta pienākumus pildījis Speciālo uzdevumu vienības personāls.
Konstatēts, ka laikus nav notikusi meteoroloģiskās informācijas aprite Speciālo uzdevumu vienības mācību vajadzībām. Nav izvērtēti riska faktori, izpletņlēcēju nodarbības organizējot ūdenstilpes tuvumā.
Dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka Speciālo uzdevumu vienības glābšanas laivā nav bijuši profesionāli un atbilstoši ekipēti glābēji, turklāt izpletņlēkšanas nodarbību personāls nav bijis apgādāts ar adekvātiem sakaru līdzekļiem.
Nepilnīga ekipējuma dēļ bojā gājušie karavīri nebija atbrīvojušies no izpletņiem pirms nolaišanās ūdenī, un viņiem nebija piepūstu glābšanas vestu.