Taupot valsts budžetu, krūts protēzes saņems tikai trūcīgās sievietes

jā, nu cinisms totāls

budžetu taupa uz slimiem cilvēkiem. Fui! tikmēr ierēdņi trešdaļu dienas pavada pierakstot visu ko dara katru dienu, lai ikgadējā ierēdņu vērtēšanā varētu parādīt kas gada laikā sastrādāts.

Pareizi- pāris rakstu ir bijuši, taču šaubos vai tie spēja izraisīt entuziasmu, jo stāsts no sērijas "man nogrieza, bet re, kā es dzīvoju", par reālu motivāciju kalpot nevar. Man paveicās pirmkārt jau uztrāpot īstajam ārstam, lai gan, protams, varēju nelikties ne zinis un gaidīt, kamēr kāds vai kādi no tiem daudzajiem audzējiem kļūtu ļaundabīgi (kas, spriežot pēc histoloģijas, būtu noticis)- tad būtu aiztaupīta skaidrošanās ar ierēdņiem, kas tā par perversiju: profilaktiskā mastektomija (pareizi, perversija, ar 50% teorētisko vēža risku, kuru neviens nesolīja atklāt kaut cik laikā), atkristu arī tagadējā neērtības sajūta- par spīti tam, ka visas operācijas noteikti izmaksāja lētāk par tādu kārtīgas 3.-4. stadijas ārstēšanu, un varbūt arī mamma, kas nesen saņēma aicinājumu uz apskati, uz to apskati tiešām aizietu, jo viņa, kā jau mamma, zina gan visas manas peripētijas, gan, pietiekami daudz, par stāvokli krūts vēža ārstēšanā, gan arī to, ka teorētiski es savu onkoloģisko sindromu varēju mantot no kāda no vecākiem, un, visas izpausmes lielā mērā pateicoties šai valstij, ir pārāk nepatīkamas, lai kaut kur ietu un par kaut ko interesētos...

Jā, protams, implants un proteze ir divas dažādas lietas arī šajā gadījumā. Implantu, iebāztu īpašajā krūsturī, var pamanīties pazaudēt, kauč veikalā kurpes laikojot. Protēze, protams, labāks risinājums, taču te arī ir dažādas nianses. Bet runa ir par to, ka arī tas mazais implants pirmajā brīdī ( un citā sievietēm pat visu laiku) ir labs risinājums, lai aizstātu linsēklu maisiņus. Es jums piekrītu, Ieva, ka būtu vērts rakstīt, rādīt un runāt par šo slimību daudz skaudrāk - tā, kā tas ir patiesībā. Vismaz mūsu valstī.

Bet vispār man bija ideja, kad pabalēs rētas, atrast kādu prasmīgu fotogrāfu, lai uztaisa kārtīgu uzņēmumu, un aiziet parunāties ar kāda žurnāla redaktoru par audzējiem, operācijām. Bet varbūt "Diena" varētu neapmierināties ar šo te ļa-ļa-ļā (atrakstījos un pietiek), bet uztaisīt kārtīgu atvērumu, nointervējot gan pacientes, gan, piemēram, to pašu dakteri Irmeju, kas gan jau nojauš, ko nozīmē sievietei saslimt ar krūts vēzi un ir izjutis, ko nozīmē "taupītāju" apcirptais finansējums....

Vispār runa ir par protēzēm, ko iebāž speciālā krūšturī (kas arī visticamāk maksā dārgāk par parasto) un iet, savukārt implants jau nozīmē rekonstrukciju ar iespēju, piemēram, nešķirot, ko ģērbt mugurā...... Turklāt "kritizētāji" aizmirst, ka tāda normāla krūts savus 400-500 gramus sver un, ja vienā pusē ir, bet otrā nav, tad mugurkauls šķiebjas, īpaši tāpēc, ka ārstēšana kauliem par labu nenāk....

Ciniskāku un pretīgāku valsts attieksmi pret krūts vēža slimniecēm būtu grūti pat izdomāt. Jūs pat iedomāties nevarat, ko krūti zaudējušai sievietei nozīmē tas mazais implants, ko viņa saņem. Es savu protēzi saņēmu jau slimnīcā un raudāju no aizkustinājuma un - jā, arī no pateicības. Es spētu samaksāt par protēzi, bet nespēju pat iedomāties, kā justos sieviete, kurai vēl pēc visām pārciestajām šausmām un psiholoģiskā šoka, vēl būtu kādam jāmēģina pierādīt, ka, redz, esmu lūzere dzīvē arī tāpēc, ka esmu nabadzīga. Gribētos paskatīties acīs tam valsts vīram vai sievai, kas lika pēdējo parakstu zem šādas attieksmes. Varbūt paaicināt savas bēdu māsas un uzrīkot valsts vadītājiem nelielu striptīzu par brīvu, lai arī viņiem tiek kaut kas no mūsu šoka? Un vēl - mani no saslimšanas nu nemaz nepaglāba fakts, ka es kārtīgi un apzinīgi vismaz 3 reizes gadā gāju pārbaudīties. Tā ka arguments "pati vainīga, ka nebaudījās", arī ne vienmēr derēs, lai apsauktu mani un man līdzīgās sievietes.

Mietpilsoņi sarosījušies?! Fui, cik nesmuki. Valdība drīkst darīt, pilsoņi nedŗikstēs runāt??!

Pirmkārt es lieliski zinu, otrkārt, nedomā, ka tieši tur ir viena no ļaunuma saknēm, ka pie mums valda viedoklis: "Tā jau nav mana darīšana, tāpēc lai paši tiek galā!"? Vai arī šāds: "Ko vispār par tik nesmukām lietām rakstīt?".... Vai arī šāds: "Ko te vispār tik daudz lecās!- man nepietiek bet viņas nez ko sagribējušas!"....

Nu kam gan vajadzīgs šis raksts - sievietes ,kurām tas ir nepieciešams, zin šo informāciju ilgi pirms raksts parādās. Tas ir tik pazemojoši, ka visi atļaujās rakstīt komentārus un spriest par lietām, kuras nepārzin. Žēl.

Turklāt nav skaidrs, kā tad ir ar to aizdevumu, kas, vismaz SVF domātā nauda, esot budžeta caurumu lāpīšanai domāts? Kuri caurumi tad īsti tiek lāpīti? Pat aizmirstot vienkāršo un elementāro patiesību, ka sieviete uzreiz, tiklīdz ko nelāgu atklājusi, pie ārsta savlaicīgi iet būs ieinteresēta tikai tādā gadījumā, ja savlaicīgi pie šī ārsta tiks un viņu ne tikai izmeklēs, bet arī ārstēs, turklāt savlaicīgi un nevis tā, kā kāds ierēdnis noteicis, bet tā, kā ir nepieciešams, lai tiktu vaļā no konkrētās formas audzēja!

Bet vispār ideju, ka veselam cilvēkam noteikto iztikas minimumu ņem vērā, lai aprēķinātu, ko apmaksās slimniekam, bet ko ne, jau sen vajadzēja atcelt, jo slimības ir dažādas un katr no tām prasa dažādas summas.

Pirmkārt par velti taisa tikai mammogrāfiju, ar ko parasti nepietiek. Otrkārt ir agresīvi audzēji, kad dakteri no sirds iesaka veikt mastektomiju, jo nav garantijas, ka ķīmija un starošana atlikušās šūnas piebeigs. Treškārt ir augsta riska grupas sievietes, kas, ja izšķiras par operāciju, vispār būtu pelnījušas rekonstrukciju (vismaz viņas).

Tas laikam nav labi. Bet sievietes kālab jūs neizmantojiet to ko valsts jums dod izmeklēties par velti. Tad nebūs šausmu stāsts par krūts amputāciju. Mums vispār maz izmanto to ko dod valsts . Bērniem labo zobus par valsts līdzekļiem . Ārvalstīs par zoba labošanu iz kosmiskas cenas arī bērniem . Un ne tas vien.

Dombrovskis ar Repši nu griezīs arī dāmu krūtis un govju pupus! Klātšūt jau nemāk! V'welētāji, par Vienotību! Dāmas, tiešām, na-a-afig Jums tās krūtis?!