Valsts darba inspekcijai (VDI) sākotnēji bijušas aizdomas par vairāk nekā simts nelegāli nodarbinātajiem aptauju veicējiem, bet izdevies pierādīt tikai 9 nelegāli nodarbinātos. Valsts darba inspekcijas pārstāve Baiba Puķukalne skaidro, ka šīs personas bez darba līguma rudenī strādājušas vairākus mēnešus un tas uzskatāms par būtisku darba tiesisko attiecību pārkāpumu, par ko arī uzņēmums sodīts ar 2000 latu lielu naudas sodu.
„GfK” vadītāja Iluta Skrūzkalne sola tuvākajās dienās šo lēmumu pārsūdzēt, jo neuzskata to par taisnīgu.
VDI noskaidrojusi, ka šie nelegāli nodarbinātie oficiālu algu nesaņēma un līdz ar to par viņiem netika nomaksāti arī nodokļi. Tas uzņēmumam ļauj savus pakalpojumus piedāvāt lētāk. Rudenī izsludinātajā konkursā par tautas skaitīšanu „GfK” uzvarēja pateicoties zemākajai cenai un ieguva valsts pasūtījumu par 3 miljoniem latu, kas sabiedriskās domas pētījumu nozarē ir ļoti liels pasūtījums, ņemot vērā, ka iepriekšējā gadā visas nozares kopējais apgraizījums bija ap 6,8 miljoniem latu.
Centrālā statistikas pārvalde, kura GfK uzticējusi veikt tautas skaitīšanu, sakās – ka neko nav zinājusi. Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure skaidro, ka rudenī, kad notikusi pretendentu izvērtēšana, GfK vārds VDI datu bāzē nebija. Valsts darba inspekcija gan norāda – ka Statistikas pārvaldei esot bijis jāpieprasa oficiāla izziņa par visiem konkursa dalībniekiem – vai tajos nav kādi darba likumdošanas pārkāpumi. To Statistikas pārvalde nav darījusi. Žīgure uzskata, ka saskaņā ar IUB likuma skaidrojumiem – pietiek informāciju iegūt no publiski pieejamās informācijas VDI mājas lapā.
Annulēt konkursa rezultātus un tādejādi iespējams „noraut” tautas skaitīšanu Statistikas pārvalde neplāno.
Sabiedriskās domas pētījumu firma GFK gan uzskata, ka viss notikušais ir konkurentu atriebība – jo viņi ieguvuši nozarē lielāko valsts pasūtījumu. Nelegāli nodarbinātie esot viņu konkurentu piesūtīti cilvēki. GfK vadītāja Iluta Skrūzkalne skaidro, ka tas ir organizēts pasākums, lai nomelnotu GfK reputāciju un to veikuši konkurenti. Viņa uzskata, ka konkurenti uzpirkuši cilvēkus, lai tie nāktu un pieteiktos darbā un pēc tam ietu sūdzēties uz VDI.
Uzņēmums skaidro, ka VDI par nelegāli nodarbinātiem uzskata cilvēkus, kas nākuši uz darba intervijām un kuriem pārbaudes nolūkos lūgts veikt 3-5 aptaujas intervijas pēc tām prasībām, kādas uzņēmumā ir. Šīs anketas vēlāk nekur neesot izmantotas. Skrūzskalane uzskata, ka „tas nav darbs, tas ir kompetences tests.”
Tomēr Valsts darba inspekcija apgalvo, ka tā neesot bijusi nekāda Jauno darbinieku mutiska vai rakstiska darba intervija vai pārbaude testa veidā – tāpēc, ka anketēšana notikusi saskaņā ar darba devēja noteikto maršrutu un kārtību un reālos darba apstākļos.
Šobrīd GfK jāatrod apmēram 2000 intervētāju, kas jau martā sāktu tautas skaitīšanu. Darba inspekcija sola ļoti rūpīgi vērot – kā šie cilvēki tiks atlasīti un pieņemti darbā.