„Neskatoties uz mūsu vairākkārtējiem priekšlikumiem diferencēt nodokļa likmes atkarībā no dzīvokļa vai ēkas izmantošanas veida – proti, no tā vai īpašums ir iegādāts spekulatīvos nolūkos un tagad stāv tukšs, vai arī tas ir iegādāts ģimenei dzīvošanai, Finanšu ministrija nevienā no piedāvātajiem variantiem šo principu nav ievērojusi”, paziņojis TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš.
Arī variantu par dzīvojamās platības minimuma noteikšanu tēvzemieši neatbalsta, jo, viņuprāt, ieguvēji būtu nevis ģimenes ar bērniem, bet gan nekustamā īpašuma spekulanti un nekustamā īpašuma burbuli veicinājušās komercbankas, kuru bilancē tagad ir daudzi neapdzīvoti dzīvokļi un mājas. Partija uzsver, ka šobrīd juridiskām personām, kurām pieder ekspluatācijā nenodoti mājokļi, vispār nav jāmaksā NĪN, un to neparedz arī neviens no Finanšu ministrijas piedāvātajiem jaunajiem modeļiem”.
Līdz ar to visi valdības lemšanai piedāvātie NĪN piemērošanas varianti nekādā gadījumā nav uzskatāmi par balstītiem ilgtermiņa pieejā Latvijas nodokļu sistēmai, norādījusi partija. Tā uzskata, ka spekulatīvā kapitāla pārstāvjiem Latvija ir gandrīz vai paradīze un Finanšu ministrijas piedāvātie varianti šo tendenci tikai pastiprina.
Jau vēstījām, ka koalīcijas partijas koalīcijas partijas pirmdien nespēja panākt vienošanos par atbalstu kādam no trim Finanšu ministrijas (FM) piedāvātajiem mājokļa nodokļa variantiem un šodien par to notiks balsojums valdībā. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) prognozēja, ka visi trīs tiks virzīti diskusijai Saeimā.
Saskaņā ar FM sniegto informāciju, pirmais variants paredz piemērot dzīvokļiem un individuālām dzīvojamām mājām 1,5% likmi, nosakot minimālo neapliekamo platību: dzīvokļiem – 50 kvadrātmetri, individuālām dzīvojamām mājām – 100 kvadrātmetri. Pēc FM aplēsēm, 40% dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem un 57% individuālo dzīvojamo māju īpašniekiem, realizējot šo variantu, nekustamā īpašuma nodokļa slogs 2010.gadā nepalielinātos.
Otrais variants paredz piemērot 1,5% likmi, nosakot minimālo neapliekamo platību par katru mājoklī reāli dzīvojošo personu: dzīvokļiem – 25 kvadrātmetri, mājām – 50 kvadrātmetri. Savukārt trešais variants paredz piemērot pazeminātu likmi visai dzīvokļu un individuālo dzīvojamo māju platībai 0,4% apmērā, nenosakot minimālo neapliekamo platību. Kā skaidro FM, šis variants nodrošina vienmērīgu nodokļa sloga pieaugumu visām iedzīvotāju grupām, bet ir nelabvēlīgāks pret materiāli mazāk nodrošināto sabiedrības daļu, kas pārsvarā dzīvo nelielos mājokļos.
Finanšu ministrs Einars Repše pirmdien pauda, ka aizstāv pirmo variantu - dzīvokļiem un dzīvojamām mājām piemērot 1,5% likmi, nosakot minimālo neapliekamo platību. Viņaprāt, tad lielāks slogs gultos uz neapdzīvotiem īpašumiem vai luksusa platībām.
“Pavisam vienkārši, ja Saeima lems, ka nodoklis nav jāievieš, mēs to neieviesīsim, bet atbilstoši būs par lielāku summu jāmazina izdevumi,” izteicās E.Repše.