Migrācijas un piespiedu rusifikācijas īstenošana no Kremļa puses, lai apkarotu nacionālistiskās tendences, atgādina šībrīža Ķīnas politiku Tibetā, taču gan Tibetas, gan Baltijas publiskas tieksmes pēc neatkarības saskārās ar apātiju no apkārtējās pasaules, uz vēsturi atskatās _The Economist_. “Ja Tibetai izdosies atgūt neatkarību, to sagaida tās pašas problēmas, ko piedzīvoja Igaunija un Latvija ar Padomju laiku Krievijas imigrantiem,” raksta žurnāls. Arī gaidāmās Pekinas olimpiskās spēles līdzinās 1980.gada Maskavas Olimpiādei un 1984.gada Losandželosas olimpiādei, kas tika aktīvi izmantotas propagandas karā, norāda žurnāla redakcija. Kremlis sarīkoja burāšanas sacensības Igaunijā, cerot sagraut Rietumvalstu ieturēto neatzīšanas politiku, jo lielākā daļa no tām Baltijas republikas uzskatīja par okupētām teritorijām, nevis Padomju Republikām. Kaut _The Economist _pieļauj, ka tibetiešu centieni pret Pekinas olimpiskajām spēlēm būs vēl dramatiskāki, žurnāls jautā, vai tas dos kādu pozitīvu notikumu attīstību. Meklējot atbildes, _The Economist _secina, ka sporta pasākumu, kas ir laicīga reliģija lielākajā daļā pasaules, izjaukšana var drīzāk sakaitināt politikā neieinteresētas personas, nevis izraisīt interesi par problēmu.
The Economist: Tibetai un Baltijas valstīm ir līdzīgi likteņi
Ietekmīgais britu žurnāls The Economist saskatījis līdzības starp notiekošo Tibetā un Baltijas valstu neseno likteni. Gan Baltijas valstis, gan Tibetu no kartes nodzēsušas daudz lielākas kaimiņvalstis, kuras uzskatīja par noziegumu jebkuras nacionālās izpausmes – Ķīna ir aizliegusi Tibetas karogu, bet Padomju ērā tika sodīta pirmskara Baltijas republiku karogu izmantošana, raksta The Economist.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.