«Ekonomiska rakstura noziegumi Latvijā ir viena no tām jomām, kur noziedznieku ķērājiem ir ļoti daudz un smagi jāstrādā. Un viņi ir ievērojuši, ka aizdomās turamie plašā lokā - no korumpētas amatpersonas līdz narkodīlerim - visvairāk baidās no tāda soda kā mantas konfiskācija. Taču nupat gandrīz ir iznācis tā, ka biedējošais soda mērs no likuma tiktu izsvītrots.
Pēkšņi un negaidīti ir pārsteigti vairāki desmiti likumsargu, kas regulāri ierodas uz Tieslietu ministrijas rīkotām sanāksmēm par jaunajiem Krimināllikuma grozījumiem. Jo tas, ko cēlusi priekšā Tieslietu ministrija, daudziem ir izskatījies kā dāvana, kas patiešām ļoti iepriecinātu visdažādākā kalibra noziedzniekus.
Ieceres būtība nozīmē, ka turpmāk ekonomiska rakstura noziegumos drīkstētu konfiscēt tikai to naudu un mantu, ko varētu pierādīt, kā nelikumīgi iegūtu. Tas prokuratūru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un policiju atstātu tikpat kā ar sasietām rokām,» noskaidrojuši raidījuma veidotāji.
KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe stāstījusi:
«Būtu faktiski jāatceļ
visi [naudas un mantas] aresti, kas salikti tajās krimināllietās, kuras pašlaik
tiek izskatītas. Un nākotnē, veicot kratīšanas, nebūtu iespējams izņemt naudas
līdzekļus, ne uzlikt arestus īpašumiem. Un tas nav sīkums, ko var pielabot kā
gramatisku kļūdu. Tas atstātu sekas uz visu tiesībsargājošo iestāžu darbu.»
Zaļo gaismu šīm izmaiņām esot devis Tieslietu ministrs Mareks Segliņš, kurš gan kameras priekšā par notikušo runāt nav gribējis. Viņš esot uzticējies saviem speciālistiem, tādēļ uz interviju ar Nekā personīga ieradusies viena no ministrijas darbiniecēm. Pēc viņas teiktā noprotams, ka pēc saceltā skandāla ministrija «ir ieslēgusi atpakaļgaitu».
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska skaidrojusi: «Jā, fināls ir tāds, ka mēs šo priekšlikumu šobrīd nevirzām, ņemot vērā to, ka patiešām šie iebildumi no izmeklētāju puses ir pamatoti.»
Tomēr Tieslietu ministrijā jau labu laiku uzskatot, ka pašreizējais likums neesot pietiekami moderns un liekot noziedzniekiem ciest pārāk smagi un pat netaisnīgi. Rakstiski par likuma nepilnībām esot sūdzējušies arī tiesu izpildītāji.
«Pēc būtības mērķis jau ir konfiscēt noziedzīgi iegūto mantu, nevis caur šo sodu ietekmēt ne tikai šo te vainīgo personu, bet arī viņa ģimenes locekļus. Līdz ar to šis sods nesasniedz savu mērķi,» sacījusi I. Gratkovska.
Savukārt Nekā personīga veidotāji akcentēja, ka «rūpēs par noziedznieku un viņu ģimeņu tiesībām, ministrijā, šķiet, nebija pamanījuši, ka atšķirībā no Eiropas valstīm, kur patiešām drīkst konfiscēt tikai nelikumīgi iegūto naudu un mantu, Latvijas likumos nav pārējā soda normu komplekta».
J. Strīķe skaidrojusi, ka citās valstīs, kur nav tāda soda kā mantas konfiskācija, ir ļoti strikts regulējums, kas notiek ar to īpašumu, kura izcelsmi nevar skaidri un pārliecinoši pierādīt: «Ja pie jums atrodas kāda nauda vai manta un jūs nevarat paskaidrot, no kurienes tā ir, tad bez visas krimināllietas un bez visa noziedzīga nodarījuma pret jums tiks piemērotas sankcijas – vai tie ir nodokļi, vai šī īpašuma atņemšana. Pie mums šāds regulējums nepastāv. Un tagad kādam ir radusies vēlme, lai arī pēc nozieguma izdarīšanas jums šie īpašumi paliek.»
Praksē tas izskatītos tā, ka, piemēram, Jūrmalgeitā, balsu pirkšanā Jūrmalas mēra vēlēšanās, būtu iespējams konfiscēt tikai tos 20 tūkstošus eiro, kas Jūrmalas domes tualetē tika iebāzti kabatā deputātam Ilmāram Ančānam. Bet par to notiesātais Germans Milušs joprojām būtu neskartu saglabājis visu savu mantu, ko bija norakstījis sievai.
J. Strīķe arī akcentējusi: «Ja persona apzinās, ka visu to, ko viņa ir sazagusi gadiem ilgi, viņai tik un tā neatņems, tad varbūt ir vērts riskēt ņemt kukuļus. Tev varbūt atņems to kukuli, tu dabūsi nosacīto, bet tu būsi turīgs un bagāts un līdz ar to arī preventīvi šī soda izņemšana ļoti slikti iedarbotos uz korupcijas novēršanu kā tādu valstī.»
Arī policijā Nekā Personīga apstiprināja, ka tādas izmaiņas nevar atbalstīt un līdzīga pārliecība ir arī prokuratūrai.
Lai gan Tieslietu ministrija tagad atzīst, ka rīkojusies nedaudz pārsteidzīgi, tomēr no likuma uzlabošanas idejas pavisam atteikties nebūt nedomā. Tikšot domāts par jauniem, labākiem grozījumu variantiem.
Nav pierādījumu, ka mēģinājums izņemt šo bargo sodu no likuma būtu noticis konkrētu personu interesēs, bet raidījuma veidotāji minēja tos, kuriem šādas likuma izmaiņas būtu labvēlīgas.
Nupat notiesātajam uzņēmējam Igoram Ivanovam pirmās instances tiesas par uzkūdināšanu veikt savas sievas slepkavību piesprieda 13 gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju. Ja šis spriedums stātos spēkā, tad I. Ivanovam varētu par labu valstij atņemt dzīvojamo māju Garkalnē, kur arī tika pastrādāta Ellas Ivanovas slepkavība.
Par centrāltirgus karalieni saukto Nainu Cibuļsku KNAB tur aizdomās par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un naudas atmazgāšanu vismaz 100 tūkstošu latu apmērā. Bijusī pašvaldības uzņēmuma amatpersona pēdējos gados tikusi pie vairākiem vērtīgiem īpašumiem Jūrmalā un Rīgā. No tiem iespējams nāksies šķirties, ja tiesa viņu atzīs par vainīgu.
No saviem īpašumiem iespējams nāksies šķirties arī Pēterim Strancim, Vilnim Štramam un Raimondam Janitam, kuri apsūdzēti par kukuļņemšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par summu, kas rakstāma ar sešciparu skaitli. Pants, pēc kura Rīgas kādreizējie attīstītāji apsūdzēti, paredz 8 līdz 15 gadu cietumsodu un viņu mantas, kas šobrīd iesaldēta, konfiskāciju.
Bet Bērnu slimnīcas būvnieks, būvuzraugs un par iepirkumu atbildīgās amatpersonas slimnīcā Aivars Lisenko un Arnis Kramzaks ieslodzījumu vietās vēl tikai gaida savas apsūdzības. KNAB uzskata, ka grupa ilgstoši un izplānoti piesavinājās valsts naudu, kas bija domāta bērnu slimnīcas būvniecībai. Viņu manta arestēta, atņemta arī kratīšanā atrastā skaidrā nauda dažādās valūtas - 700 tūkstošu latu apmērā.
Arestēti arī Ventspils mēra Aivara Lemberga un viņa ģimenes konti, akcijas, nekustamie īpašumi saistībā ar Rīgas apgabaltiesā izskatāmo lietu, kur mēru un viņa dēlu apsūdz ekonomisku noziegumu izdarīšanā. Aresti apgrūtina rīcību ar kādreizējo impēriju. Nekā personīga zināms, ka prokuratūras uzliktā aizlieguma dēļ, Lembergi nav varējuši rīkoties ar sev piederošu mežu, tādēļ Lemberga atvase janvārī vērsusies tiesā pret Zemkopības ministriju.