Aktīvo politiku pametušais TP pārstāvis uzskata, ka politisko krīzi Latvijā izraisījis tieši V.Zatlers, kas ar ultimāta izvirzīšanu, nosakot Saeimai termiņu vairāku uzdevumu izpildei, padarījis valdību rīcībnespējīgu, bet Saeimas ārkārtas vēlēšanas kļuvušas neizbēgamas.
“Ekonomiskā krīze ir objektīvs cēlonis. Bet cerības izvairīties no politiskās krīzes zuda pēc prezidenta paziņojuma. Laiks, kurš pēc šā paziņojuma tagad tiek un tiks tērēts politiskās krīzes novēršanai, ir velti zaudēts laiks. Mēs drīz vien lūgsim Dievu, lai mums atgriež katru dienu, katru stundu, katru minūti, ko mēs šobrīd zaudējam bezjēdzīgos politiskos manevros un šarlatānismā.”
Ja valstī būtu mierīga situācija, Zatlers prezidenta krēslā nosēdētu visus četrus gadus, bet krīzes situācijā ir vajadzīgs cilvēks, kurš spēj pieņemt atbildīgus lēmumus, uzskata G.Bērziņš."Jau pēc pirmajām Saeimas vēlēšanām, kuras notiks šā gada pavasarī vai vasarā un ne vēlāk, jaunās Saeimas pirmā darba mēneša laikā tiks skatīts jautājums par jaunu prezidentu."
Intervijā viņš apstiprinoši atbild uz jautājumu, vai nākamais nākamais valdības solis būs atteikšanās no pensiju indeksācijas.
“Jā. Tas ir jādara ieņēmumu lejupslīdes situācijā. Baidos, ka gada beigās mēs runāsim par divciparu IKP samazinājumu. Krīze šobrīd ir tikai pašā sākuma stadijā. Ir varianti, kā krīzi pārvarēt un pirmos pozitīvos rezultātus izbaudīt pēc gada un trim mēnešiem. Ir arī varianti, kā ieslīgt triju četru gadu pilnīgā recesijā. Lai tas nenotiktu, pēc iespējas ātrāk vajadzētu pārvarēt politisko krīzi, lai pēc tam maksimāli koncentrētos uz ekonomiskās krīzes pārvarēšanu. Jebkurā starptautisko finanšu institūciju analīzē par Latvijas ekonomisko attīstību teikts, ka vājā vieta ir politiskā sadrumstalotība valstī. Šobrīd visiem ir grūti un būs vēl grūtāk. Veidojas sprādzienbīstama atmosfēra. 13.janvāris parādīja, ka tādu roku, kuras piešķils uguni šai sprādzienbīstamajai atmosfērai, saradīsies tūkstošiem. Jautājums – vai radīsies rokas, kuras neļaus šai ugunij tikt piešķiltai? Izskatās, ka šogad notiks sociālais sprādziens. Kulminācija gaidāma oktobrī – novembrī. Tas, kas notiek tagad, vēl ir tikai ziediņi.”
G.Bērziņš, kurš iepriekš izcēlies ar V.Zatlera publisku kritizēšanu, šoreiz apstrīd arī Latvijas Bankas amatpersonu kompetenci saistībā ar Parex banku. Pēc G.Bērziņa paustā, valdība negatavojās pārņemt Parex banku, taču uz to uzstājusi Latvijas Banka.
“Eiropa pieņēma regulu, ka noguldītājiem banku bankrota gadījumā valsts garantē 50 000 eiro. Latvijas Bankas spiediena rezultātā šī norma ļoti strauji tika pieņemta, un arī Saeima par to ātri nobalsoja. Tad atklājās, ka Parex banka grimst. Tajā brīdī no valsts budžeta nelaimīgajiem ieguldītājiem būtu jāmaksā simtiem miljonu un Rimšēvičs no amata tiktu nomests kā korķis. Tādēļ Latvijas Banka uzstāja, ka Parex banka jāglābj.”
“Arī šobrīd ir svarīgi dot varu cilvēkiem, kurus mēs nevis tikai vienkārši mīlam, bet kuri ir gatavi uz efektīvu rīcību. Taču tagad godā tiek celti tādi kā, piemēram, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris. Savulaik viņš strādāja Finanšu policijā, kur nekādi netika galā ar saviem pienākumiem. Neviens nezināja, ko ar viņu iesākt, līdz beigu beigās atrada viņam vietu Satversmes tiesā. Cita autoritāte – Egils Levits – savulaik ļoti neveiksmīgs tieslietu ministrs. Salīdzināsim, kas šodien ir kādreizējie neveiksminieki Kūtris un Levits un kas šodien ir veiksminieks Šķēle. Tā, lūk, ir Latvijas loģika! Tādēļ pēc Latvijas loģikas, tā kā Rimšēviča neveiksmes ir tik lielas, viņam būtu jākļūst par premjeru,” intervijā saka G.Bērziņš.