Viņš noliedza, ka banku laupīšanu skaits būtu pieaudzis drošības sistēmu trūkumu vai vājo vietu dēļ. Noziegumi notiek tāpēc, ka noziedznieki atbilstoši vispārējai kriminogēnajai situācijai ir gatavi uzņemties lielākus riskus.
Viņaprāt, tikai tāpēc, ka mēneša laikā notikušas jau vairākas banku laupīšanas, nav nepieciešami kādi papildu drošības pasākumi, jo bankas nepārtraukti pilnveidojot savas drošības sistēmas un to līmenis esot ļoti augsts.
"Banku laupīšanas ir bijušas, notiek un arī būs. Eiropā katru dienu kādu banku aplaupa un papildu satraukumam vai drošības pasākumiem nav pamata," mierināja T.Tverijons, uzsverot, ka Latvijas bankas ievēro visas drošības prasības un pasākumus, lai klientu nauda būtu drošībā.
Viņš arī nevēlējās teikt, ka policija banku laupītāju ķeršanā strādātu slikti vai neprofesionāli, jo laupītāji visbiežāk esot labi sagatavojušies un visu izplānojuši, lai pēc nozieguma izdarīšanas varētu aizmukt, tāpēc arī nevajadzētu cerēt, ka jau nākamajā dienā noziedznieks būs aiz restēm.
Ar ironiju viņš runāja par tiem laupītājiem, kuri iedomājas, ka filiālēs glabājas miljoni un visas atvilktnes ir pilnas ar naudu. "Bankās ir drošības sistēmas, kas lielām naudas summām neļauj piekļūt, un simtus tūkstošu neviens nemaz nevarētu nolaupīt," apgalvoja T.Tverijons.
Savukārt VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku bankas) laupītāju, kurš bankas filiālē Rīgā, Melnsila ielā 22, bija "paviesojies" pat divreiz, viņš nosauca par veiksminieku, "kuru gan jau trešajā reizē noķers".
T.Tverijons vairākkārt uzsvēra, ka banku drošības sistēmas ir gatavas šādiem gadījumiem un arī pašu laupītājus agru vai vēlu tomēr policija noķeršot.
Kā ziņots, mēneša laikā notikušas jau četras banku laupīšanas Rīgā. Divreiz tikusi aplaupīta Hipotēku bankas filiāle Rīgā, Melnsila ielā 22, vakar laupītāji par savu mērķi bija izraudzījuši SEB bankas filiāli Rīgā, Mellužu ielā 1, bet šodien cietusi arī Latvijas Krājbankas filiāle Juglā.