Tverijons: ja jaunā valdība būs balstīta uz partiju ambīcijām, tā būs ļoti nestabila

Tverijons paskaidroja, ka vispārpieņemtais viedoklis ir, ka valsts nozagšana ir prihvatizācija, sarunāti iepirkumi, zagšana valsts institūcijās, taču, pēc viņa uzskata, termins "valsts nozagšana" nozīmē kaut ko nedaudz citu, kas gan neizslēdz arī šīs iepriekš minētās praktiskās kriminālās izpausmes."Manuprāt, valsts nozagšanu var lietot arī šādā izpratnē. Jebkurai partijai galvenajam fokusam būtu jābūt rūpēm par valsti, par tās attīstību. Visam pāri ir jābūt valsts interesēm. Vai jūs varat nosaukt partiju, kas iepriekšējos gados vienmēr būtu gatava sevi upurēt un darbojusies tikai un vienīgi valsts interesēs? Izņēmums bija tikai Tautas fronte, kuru nosacīti var nosaukt par partiju. Pēc tam izrādījās, ka primārās ir nevis valsts, bet partiju intereses. Tālāk ir jautājums, cik nopietnas Latvijā ir partijas un vai tās drīzāk nav zināmu interešu grupu veidojumi. Es nesaukšu vārdus, bet mēs taču runājam - tāda cilvēka partija, tāda cilvēka partija un tāda cilvēka partija. Taču partijas pamatā ir jābūt kaut kādai ideoloģijai, nevis kādas cilvēku grupas interesēm. Un te nu mēs nonākam - par valsti neviens nerūpējas, tā ir nozagta. Visi rūpējas tikai par sevi. Savukārt valsts ir nozagta tādēļ, ka neviens par to nerūpējas, neviena partija," pastāstīja Tverijons.Viņš uzsvēra, ka tagad ir pagājušas vēlēšanas un jau uzreiz varam redzēt, ka politiķu izteikumos paradās ambīcijas, ņemot vērā partiju intereses. "Kas tad pašlaik ir galvenais jautājums? Vai tas, ar ko mēs kopā sēdēsim pie valdības galda, vai arī krīzes pārvarēšana un budžets? Tieši krīzes pārvarēšana ir svarīgākais jautājums. Bet vai par to kāds tagad runā? Nē! Ko uzreiz paziņo, piemēram, "Visu Latvijai!"? Izvirza trīs ultimātus, ar kādiem nosacījumiem viņi ies valdībā. Un viss. Līdz ar to sarunas par valdību ir aizgājušas pēc principa - es gribu to, bet es šo, kas būs ministrs un tā tālāk. Man ir jautājums - kurā brīdi partijas sāks runāt par kombinācijām, ņemot vērā valsts intereses? Nevis katras partijas intereses, bet valsts intereses," norādīja Tverijons.Viņš teica - ja jaunā valdība būs balstīta uz partiju ambīcijām, tā būs ļoti nestabila. "Jebkurā brīdī, tikko partiju ambīcijas tiks aizskartas, tām nebūs nekādu problēmu valdību vienkārši uzspridzināt. To jau mēs redzējām iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā. Un kur tad paliek tas vienojošais spēks, tas vienotais mērķis? Ja ir šāda attieksme, jauno valdību izveidot ir visai grūti. Iedomājaties, ja jūs esat [Ministru prezidents Valdis] Dombrovskis, kuram ir jāapvieno daudzi kaprīzi bērni," pastāstīja Tverijons.Viņš minēja, ka partijas nāk ar ļoti ātriem paziņojumiem, kas apgrūtina jebkādu vienošanos, un par primāro ir kļuvušas ambīcijas un šauras intereses. "Normāli būtu tā - ja tu nāc ar ultimātiem, ka darīsi tikai tā, tad sēdi opozīcijā un gaidi to mirkli, kad dabūsi Saeimā 51 balsi un varēsi darīt, kā gribi," sacīja Tverijons.Tverijons atzina, ka trūkst arī konkrētu mērķu. "Mēs esam Eiropas Savienībā, esam NATO, un no turienes neviens netaisās izstāties. Jau pagājušās Saeimas laikā sākās runas, ka pašlaik valsts virzībai trūkst konkrēta mērķa. Tad kāds no griestiem parāva, ka mūsu mērķis ir vidēja Eiropas labklājība vai virzība uz pārtikušu sabiedrību. Kas gan varētu būt pret to? Tomēr patiesā problēma pašlaik ir stāvoklis valsts budžetā un tas, ko mēs ar to varam darīt. Tā ir lieta, ar ko ir jāstrādā," viņš informēja.Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents arī pavēstīja, ka vēlēšanās ir uzvarējuši divi būtiski spēki - "Vienotība" un "Saskaņas centrs" un būtu slikti, ja ārpus valdības paliktu vai nu viens, vai otrs. Tomēr atklāts jautājums, pēc viņa teiktā, ir, kā panākt, lai šie spēki atmestu savas ambīcijas un reāli fokusētos uz vienu vai diviem reāli veicamiem darbiem, kas ir būtiski visai sabiedrībai, un visu pārējo atstātu malā."Tomēr, lai arī kāda valdība neizveidotos, galvenais ir, lai pašlaik ar lielām grūtībām uzņemtais kurss turpinātos. Bez sabalansēta budžeta, bez strukturālo reformu pabeigšanas mēs tā arī paliksim slimi ar hroniski ielaistu bronhītu un pie katra stiprāka vēja pūtiena dabūsim klepu," paskaidroja Tverijons.Viņš arī teica, ka tieši partiju attieksme, kas nebija valstiska, neļāva šīs strukturālās reformas veikt jau pagājušajā un šajā gadā - tās ir iesāktas, bet ir veiktas nemākulīgi un nav pabeigtas."Nevar vilkt paralēles starp izdevumu samazināšanu un strukturālām reformām. Strukturālās reformas, ko starp citu ir veikuši ļoti daudzi privātajā biznesā, nozīmē kaut ko nogriezt, no kaut kā atteikties un kaut ko attīstīt. Mēs savukārt cenšamies visu saglabāt, tikai par mazāku naudu. Tas ir absurdi. Līdz ar to mēs mokāmies paši, mokām cilvēkus, veidojam neapmierinātību, bet tas jau neatrisina problēmu. Formāli mēs, protams, varam atskaitīties, ka esam samazinājuši tik un tik darbavietu, bet varbūt kaut kur vajadzēja tieši palielināt? Ja patlaban Latvijā pelēkā ekonomika veido 39%, tad kā varēja samazināt darbinieku skaitu Valsts ieņēmumu dienestam? Cik tas līdz šim efektīvi ir strādājis, tas ir cits jautājums. Šo dienestu, no vienas puses, vajadzēja stiprināt, no otras, paaugstināt prasības. Citādi, kā var būt tā, ka visās attīstītajās valstīs uzņēmēji baidās nemaksāt nodokļus, bet Latvijā tas notiek, pat īpaši neslēpjoties. Maksā aplokšņu algas, čekus nedod - un neviens neko. Ja redz, ka tā var mierīgi darīt, tad kādēļ gan šos nodokļus maksāt?," pastāstīja Tverijons.