Un tas ir viss?!

Cik negaidīti... Spriežot pēc kritisko piezīmju apjoma un tonalitātes, ļaudīm varēja rasties priekšstats, ka ZZS ir principiāli atšķirīgs skatījums uz valsts ekonomisko politiku kopumā, kas attiecīgi tālo zemju viesiem tiktu likts priekšā. Nekas tāds nav noticis.ZZS līderiem tīk izteikt kodīgas piezīmes par Latvijas pārliecīgo atkarību no lēmumiem aizdevēju mītnēs; tas gan nav mulsinājis zaļzemniekus rosināt pagarināt aizdevuma atdošanas termiņus, tātad paildzināt pašu kritizēto pakļaušanos kreditoru viedoklim, kā mums būs dzīvot. Vai tika piedāvāts izvērsts skatījums uz izglītības nozarē darāmo? Aizdevējiem esot «argumentēts, ka nav tā, ka šeit nekas nenotiek». Spēcīgi. Vispār nav tā, ka Latvijā nekas nenotiek, kaut kas jau notiek...Rodas iespaids, ka ZZS ir nedaudz saputrojusies savā PR. Tāpat nevienam nav šaubu, ka apvienības ietekme koalīcijā ir liela. Labi, gribējās šo iespaidu pastiprināt. Bet vai nu netiks panākts vēlamajam pretējs rezultāts? Satikās, parunājās, apmainījās laipnībām, bet dzīvē nepatīkamus lēmumus valdībai vienalga nāksies pieņemt (OK, ne saistībā ar pensijām vai zemniekiem).Un tad radīsies loģisks jautājums, kāda jēga no ZZS dižošanās un «labā policista» lomas uzturēšanas. Šķiet, ZZS sāk zaudēt sajūtu par to smalko līniju, kuru pārkāpjot iekšējā opozīcija valdībā vairs nedod papildu popularitāti, toties provocē jautājumu: «Nu, un kāds ir sausais atlikums?» «Strādāsim,» žurnālistiem pēc tikšanās teica Brigmanis. Pareizi, ZZS jāļauj strādāt saviem ministriem, netramdot viņus ar partijas polittehnoloģiskajiem vingrinājumiem. Vēlētājs jebkurā gadījumā novērtēs Bārzdiņa vai Dūklava darbus un nedarbus, nevis Saeimas politiķu runas.