Šāds spriedums pieņemts, izskatot Marikas Skultes un Renātes Dorondo iesniegtos pieteikumus "Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma pārejas noteikumu 4.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 109. un 110.pantam".
Apstrīdētā norma paredz valsts garantēto uzturlīdzekļu samazinājumu laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim. Šajā laikā uzturlīdzekļu apmērs, ko nodrošina UGF, ir ne vairāk par 30 latiem bērnam līdz septiņu gadu vecumam un ne vairāk par 35 latiem bērnam no septiņu līdz 18 gadu vecumam.
Pēc sieviešu domām UGF norma aizskarot viņu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, kā to paredz Satversmes 109.pants, un pārkāpjot Satversmes 110.pantu, kas paredz, ka valsts aizsargā vecāku un bērnu tiesības. Turklāt tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības un samērīguma princips.
ST atzina, ka pieteikumu iesniedzējas varēja paļauties, ka saņems uzturlīdzekļus no UGF. Vienlaikus tiesa norādīja, ka arī pēc apstrīdētās normas spēkā stāšanās bērni, kuru viens no vecākiem nepilda ar likumu noteikto bērna uzturēšanas pienākumu vai to pilda, taču nenodrošina noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, saņem uzturlīdzekļus no UGF. Tādējādi pieteikumu iesniedzējas varēja paļauties uz to, ka viņu bērniem būs tiesības saņemt uzturlīdzekļus no UGF, taču viņām nevarēja rasties tiesiskā paļāvība uz šo līdzekļu izmaksu konkrētā apmērā. Un visbeidzot tiesa atzina, ka bērnu nodrošināšana ar uzturlīdzekļiem visupirms ir vecāku pienākums.
UGF līdzekļi veidojas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, tādēļ likumdevējam ir plaša rīcības brīvība ne vien reglamentēt kārtību, bet arī noteikt apmēru, kādā izmaksājami uzturlīdzekļi no UGF. Tiesa ņēma vērā arī to, ka valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru ir ietekmējuši vairāki faktori, tostarp valsts ekonomiskā lejupslīde un pieaugošais bērnu skaits, kuriem ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus no UGF.