Vai esam kultūras tauta vai tikai reņģēdāji?

Par izmantošanu - nodošana Silakroga depozitārijā (LNB) un Salaspils depozitārijā (LU) jau nu patiesi spēs nodrošināt operatīvu pieeju LAB pašreizējiem fondiem

"Pastāvēs kas pārmainīsies".Raksta vēsturiskā daļa ir patiesa, bet vēsturiskie nopelni nekādi neattaisno neefektīvu līdzekļu izmantošanu mūsdienās.. vēl gribētos pieminēt, ka neviena amatpersona nekur un nekad nav izteikusies par šīs bibliotēkas krājumu iznīcināšanu, vai to padarīšanu par visai sabiedrībai nepieejamiem. Te vairāk jārunā par dažu aizsēdējušos cilvēku bailēm par savu vietu.

Interesanti, no kurienes Jums tāda ziņā, ka "Algu fonds Akadēmiskajā bibliotēkā līdz 2007.gadam bija apmēram par trešdaļu "biezāks" nekā LNB darbiniekiem". Domāju, ka daudzi Akadēmiskās bibliotēkas darbinieki būtu izbrīnīti, ka ir kaut ko palaiduši garām:) Otrs - Akadēmiskās bibliotēkas darbinieki vienmēr priecājas par kolēģu veiksmēm, un jūt līdzi problēmām. Runa ir par to, valstij ir jānovērtē tās garīgo vērtību glabātāji. Valsts kultūras, izglītības un zinātnes līmenis ir tas, kas veido tautas attīstības līmeni! Lai Latvijai labi klājas!!!

Zigurds 17.02.2009 11:35 Kalviņa kungs, kaunaties! Neesam azmirsuši kā jūs reklamējāt Kalvīti, lielo zinātnes atbalstītāju. zigurda nekungs, pakaunies pats. kalviitis protams bija maita pamatiigs, bet vismaz vairaak vai mazaak pildiija valdiibas soliijumus un pienaakumus pret zinaatni. Bet nu tev jau, tuudalinjam, zinaatne un razhoshana taapat nav vajadziiga, pacirtiisi un pa leeto iztirgosi letinju mezhu, tas jau vieniigais veel palicis, ko tevis veidiigi tipinji var notirgot, lai ikdienas shnabiiti pretii iegaadaatu. :D

Akadēmiskā bibliotēka pēckara gados tika pie DIVĀM jaunuzceltām ēkām (Lielvārdes ielā un Rūpniecības ielā). LNB nekad nav piedāvāta speciāli bibliotēkai celta ēka. Algu fonds Akadēmiskajā bibliotēkā līdz 2007.gadam bija apmēram par trešdaļu "biezāks" nekā LNB darbiniekiem.

Diemžēl, Zigurd, kā arī tas nebūtu, bet tieši Kalvīša valdības laikā, kad IZM vadīja Jaunā laika ministre Inna Druviete un ZZS ministre Baiba Rivža pirmoreiz neatkarīgās Latvijas laikā zinātne saņēma kaut cik necik vērā ņamamu finansējumu, un tika pieņemts lēmums, ka ļoti lielu daļu ES naudas novirzīs zinātnei un izglītībai. Un par to šo valdību slavēja ikviens zinātnieks, ne tikai es vien, kaut arī reklāmas rullitis ir tikai daļa no TV ieraksta Kalvīša kunga viszītes laikā OSI un nav tapis ka speciāls reklāmas materiāls. Es joprojām esmu tajās domās, ka sava attieksme pret valdības rīcību tajā jomā kurā esi speciālists, ir jāpauž ikvienam. Pa blogiem un kaktiem, aiz pseidonīmiem slēpjoties nav jēgas to darīt! Protams, ka citās jomās Kalvīša valdība savārīja ziepes, un par to viņi ir pelnījuši visdziļāko nosodījumu. Taču tas, kas notiek tagad, ir zem katras kritikas. Man pat grūti atrast kādu sfēru kurā valdības rīcība būtu uzteicama. Varbūt Jūs, Zigurd, par to esat sajūsmā? Un lai nu kā - arī par attieksmi pret bibliotekām Kalvīša valdībai bija daudzkārt labāka attieksme. Kā man aizrādīja, arī Nacionālajai bibliotekai iet grūti. Tas taisnība, taču tieši Nacionālaās bibliotekas ēkas celtniecība ir tas širmis aiz kuras slēpjas politiķi, apgalvojot, ka bibliotekām tiek doti desmitiem miljonu. Un nevienlīdzība darba samaksā tomēr ir nenoliedzams fakts, kas nav noliedzams un nav atbalstāms. Par vienādu darbu no valsts kabatas būtu jāmaksā vienādi.

Jāatzīst, ka Kalviņa kungs ir pirmais pēc ilgiem laikiem kurš atgādina par Akadēmijas fudamentālo bibliotēku. Tas diemžēl liek domāt, ka valsts bibliotēkai ir radīts priviliģēts stāviolkis, tās jaunās ēkas būvēšanai tiek izdoti milzu līdzekļi. Akadēmijas bibliotēka tiek noniecināta. Un faktiski neviens nebilst un neraksta ne vārda, vai pareizāk būtu teikt - nevienam nav ļauts pat iepīkstēties par akadēmijas bibliotēku. Ja publika uzmanīgi palasīja Kalviņa kunga rakstu, tad varbūt saprastu šīs bibliotēkas patieso vērtību un varbūt arī pamanītu valsts bibliotēkas uzpūsto nozīmi. No savas gan studiju, gan darba pieredzes varu teikt, ka daudz patīkamāk un daudz labāka attieksme pret lasītājiem bija tieši akadēmijas biblioekā, Tur arī studens tika uzskatīts par cilvēku. Nevar novērtēt par zemu arī Misiņa fonda nozīmi Latvijai. Tā ka Kalviņa kungam ir pilnīga taisnība un visiem iesaku uzmanīgāk ieklausīties viņa izteikumos, nevis nodarboties ar nepelnītu un absurdu kritiku. Un nevajag iedomāties, ka grāmatas un bibliotēkas ir pagātnes palieka un dzīvie izrakteņi, kurus pilnībā aizstās t.s. gaismas tīkls, kura veidošana arī liekas stipri savāda. Ja nu kāds vēl nav to sapratis, tad iesaku padomāt, ka informācija internetā ir nokļuvusi no grāmatām, nevis uzdīgusi plikā un tukšā vietā. Nesen starp citu lekciju starpbrīdī nedaudz aprunājos ar vienu no pasniedzējiem, un dzirdēju šādu frāzi - šie te jau grāmatas nelasa, viņi tikai nosēž savas stundas un gudro uz kuru valsti doties un cik tur varēs pelnīt. Nu kādreiz arī ko pameklē internetā. Bēdīga atziņa, un vēl bēdīgāk dzirdēt to no mācību spēka mutes, jo cilvēkam skaidrs, ka šī publika jau nu nebūs Latvijas valsts patrioti un nestrādas Latvijas valsts labā. Te nu jājautā presei - cik gan melnā piāra nav izgāzts, lai radītu jaunatnē šādu attieksmi pret savu valsti, saviem zinātniekiem, saviem cilvēkiem.

Par Akadēmisko bibliotēku taisnība (he, es tagad esmu priviliģētā stāvoklī Latvijā, jo mana (ne Latvijas) universitāte man nodrošina Web of Science pieejamību manā mājas datorā). Bet diemžēl taisnība ir arī Zigurdam. Kalviņš ir līdzvainīgs, pat ļoti līdzvainīgs tajā, ka pašlaik ir tik slikti, arī bibliotēkām.

Būtu brīnišķīgs raksts, Latvijas bibliotēku situācijas atspoguļojums...ja vien nebūtu nekorekts "mājieni" par Nacionālās bibliotēkas priviliģēto stāvokli, lai gan tur arī algu fonds samazināts par 35%. Atlaisti darbinieki, samazinātas algas amplitūdā no 15-40%. Vēl draud bezalgas atvaļinājums.Mēneša budžets 10 000 Ls, ar kuru nepietiek pat apkures rēķinu samaksai. Zinātniekam gan vajadzētu apzināties, ka ar vienu bibliotēku, kaut senu un vēsturisku, zinātnes un kultūras attīstībai nepietiks. Bibliotēkas tikai vienotā tīklā kļūst par ietekmīgu spēku. Profesora "mājiens" ir netaisns, kā darvas piliens medus mucā!

Paldies, profesoram. Tikai jautājums kur ir citu profesoru balsis? Pilsoniskā sabiedrībā katram universitāšu pasniedzējam vai pētniekam tomēr ir jāuzņemas lielāka loma. Nevar visu darbu atstāt tikai pāris spilgtām autoritātēm. Es ticu, ka daudziem zinātniekiem būtu ko teikt, un nevajag ļaut, ka mūs pārkliedz lēti politikāņi. Tā ir jūsu loma sabiedrībā, palīdzēt ar zināšanām. Tuvojas vēlēšanas un atkal uzvarēs tie paši prastie elementi. Kur ir sadarbība ar politiskām partijām? Ja gribam kaut ko panākt, tad inteliģencei ir jābūt stipri aktīvākai. Katram atsevišķi un visiem komandā.

www. strenga. lv/2009/02/17/biblioteka-mirst/

mūsu laiku nelaime - tā vietā, lai kaut ko reāli darītu, uzturētu un veidotu reālas vērtības, ir nemitīgi jāplāno, jāveido koncepcijas, jārada attīstības ministrijas utmldz. Nu nav tā skata lielai daļai patreizējo, un viņiem arī nerūp. Mums vajag valstsvīrus, nevis politikāņus.

Kalviņa kungs, kaunaties! Neesam azmirsuši kā jūs reklamējāt Kalvīti, lielo zinātnes atbalstītāju.

vecīt,nepūt nu pīlītes..,.visus šos gadus...slaisti,pseido kultūras,atbalstītāji,stutētāji.... bezbēdīgi,izšķ ērdīgi... v/artījās,nodokļu maksātāju naudā,labumos...tagad kad visai valstij [Parex banka ] ,iztaisīja kolosālu,neaptveramu badu valst...to stulbi neredzēt,nejust... ir vienkārši,...stulbi,amorāli !!!!