Vai spēsim mainīties? Pārdomas par izglītības jautājumiem

Reizēm tas iznāk netīšām. Neviens īpaši par "mobingiem" nedomā, bet nolasās, piedodiet, vecmeitu klubiņš - un tad visi labie skolotāji var raudāt vai iet prom, jo te nu katrai šķiet, ka tikai un vienīgi viņa ir ģeniālā, kuru nenovērtē, kaut gan tieši šīs domas dēļ zaudē kvalitāti.

Jāpiekrīt, ka skolu direktoriem jādod lielākas pilvaras. Pašlaik viņi ir pārlieku atkarīgi un raustīgi. Es cita starpā gribētu, lai skolotājam būtu lielākas tiesības vērsties pret skolēniem, kas atklāti ignorē un sabotē mācību procesu, attiecīgi direktoram būtu brīvas rokas tādus izslēgt. Citādi pašlaik tā auklēšanās un pieaugušo-bērnu lomu apgriešana ir sasniegusi kritisku līmeni. Katra pamuļķa bagātais (un aprobežotais) papucis var izdarīt spiedienu uz skolotāju vai direktoru. Ir kā jau būtu "jāārstē" tie vēcāki un arī bērns, bet tas nav ne īstermiņa, ne ilgtermiņa jautājums. Domāju, ka iesākumam pietiktu, ja radītu šādu negatīvu motivāciju - izmet no skolas... un staigā! Tomēr šeit minētie gadījumi liek arī atcerēties, ka direktora institūts ir diezgan degradējies.

Mobings notika un notiek arī dažās skolās, kur strādā tikai latvieši. Un arī tiek "izēsti" ne jau tie sliktākie, bet, kā jūs pareizi norādījāt, labi skolotāji, kas nespēj izturēt intrigantu spiedienu. Shēma līdzīga jūsu pieminētajai- ar direktora aktīvu dalību ( un arī izpildījumu) neliela grupa direktora draudziņu vai pielīdēju knābā upurus, lai pēc to aiziešanas, iespējams, dabūtu lielāku slodzi sev vai arī ( 2. variants)- daži nelaimīgie kādreiz bijuši pārāk godīgi un atklāti par šādām nelietībām kaut ko iebilduši. Ar to viņi sev "nāves spriedumu" ir parakstījuši. Skolotāju kolektīvs tiek šķelts, un tiek realizēts princips "skaldi un valdi". Ko lai dara? Dodiet padomus!!!

paldies par rakstu, jo savādāk liekas, ka mediji vairāk atspoguļo tos streikotājus un neapmierinātos un bezcerību. vēlreiz paldies un ceru, ka priekšlikumu veidā idejas turpmākai rīcībai nosūtīsiet ierakstītā vēstulē Izglītības Ministrijai.

Jauki, ka ir labas idejas, kā, neiznīcinot būtiskāko, noturēt pamatvērtības. Strādāju tādā skolā, kur pretēji loģikai, tika sistemātiski iznīdēti labākie skolotāji, daudz, daudz latviešu. Krievi apvienojās, nedomājot, ka varētu vai vajadzētu strādāt labāk, un sāka ar direktora aktīvu līdzdalību viedot mobingu. Aizgāja daudzi, diemzēļ visi latvieši. Mēs nemākam apvienoties, cīnīties par sevi, toties krieviem parādās tādas īpašības, par kurām priecājāmies ebrejiem: nevienu neatstumt, pat pašu stulbāko, bet katram atrast vietu, veidot savu, noslēgtu vidi, pakļaut administrāciju (latvieši!) , ar to manipulējot, resp. pūderēt smadzenes tiem, kas nesaprot, ko dara... Aizvien vairāk liekas, ka tieši demokrātijas trūkums, neuzticēšanās labiem skolotājiem ir radījis katrā skolā uzburbušu darbinieku štatu, kas nu gan zobiem un nagiem vēlas turpināt eksistēt tikpat ērti, kā iepriekš... uz labo skolotāju un skolēnu rēķina.