Pēc valdības lēmuma galavārds par karavīru sūtīšanu uz šo Āfrikas valsti vēl būs jāsaka Saeimai. Plānots, ka valdība lūgs Saeimu atzīt lēmuma projektu par steidzamu.
Aizsardzības ministrijai pēc Saeimas lēmuma pieņemšanas būs jāiesniedz Ministru kabinetā pieprasījums papildu finansējuma piešķiršanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Aizsardzības ministra Arta Pabrika preses sekretāre Inga Saleniece teica, ka ministrija valdībai karavīru sūtīšanai lūgs piešķirt 90 600 latu. Plānots, ka šī summa būs paredzēta līdz šī gada beigām un virsnieki Mali uzturēsies sešus mēnešus - pēc tam tos nomainīs divi citi kolēģi.
Eiropas Savienības Padome 15. vai 18.februārī lems par misijas uzsākšanas datumu, un plānots, ka no šī datuma misija ilgs 15 mēnešus, paskaidroja Saleniece.
Pabriks iepriekš teica, ka Latvijas karavīru plānotā dalība Mali būtiski atšķirsies no starptautiskās operācijas Afganistānā, jo Mali nav paredzēts piedalīties kaujas operācijās, bet tikai nosūtīt dažus virsniekus vietējās armijas apmācībai, tādējādi gūstot arī vērtīgu pieredzi.
Otrdien pēc valdības sēdes Pabriks žurnālistiem teica, ka galvenais uzdevums ES sūtītajiem cilvēkiem būs konsultēt un apmācīt Mali armiju, lai padarītu to kaujas spējīgu. Līdz ar to var uzskatīt, ka divi cilvēki, kas piedalīsies misijā no Latvijas, būs mūsu militārie eksperti, kas palīdzēs pārbūvēt Mali armiju.
"Vienmēr esam uzstājuši, ka jābūt kopīgai ārpolitikai un drošības politikai, un šis ir kopīgais ES lēmums, turklāt ir ANO mandāts," vērtēja ministrs.
Pabriks teica, ka izmaksas ir zem 100 000 latu, savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) žurnālistus preses konferencē informēja, ka Latvijas virsnieku dalība šajā misijā izmaksās aptuveni 90 000 latu.
Krīze Mali aizsākās pirms gada, kad sacelšanos valsts ziemeļos sāka tuaregu nomadi, kas ilgstoši uzskatījuši, ka centrālā valdība pret viņiem izturas netaisnīgi. Armijas vadība valdībai savukārt pārmeta, ka tā pietiekami enerģiski nevēršas pret tuaregu dumpi, un galvaspilsētā Bamako martā sarīkoja apvērsumu.
Politiskā vakuuma rezultātā centrālā valdība zaudēja kontroli pār Mali ziemeļiem, kas nonāca nemiernieku rokās - ar tuaregu palīdzību varu tur pārņēma islāmistu grupējumi. Tuaregu aprēķina alianse ar islāmistiem drīzi vien izjuka, bet islāmistu grupējumi sāka pārvaldīt to kontrolē nonākušās teritorijas kā brutālu viduslaiku emirātu un ieviesa šariata likumus to radikālākajā formā.
Ārzemēs radās bažas, ka islāmistu pārvaldītie Mali ziemeļi var kļūt par jaunu "teroristu valsti". Lai apturētu islāmistu karaspēka virzīšanos uz Mali dienvidiem, 11.janvārī konfliktā iesaistījās Francija.
ES dalībvalstu ārlietu ministri nesen atbalstīja karavīru nosūtīšanu uz Mali, lai apmācītu bruņotā konflikta plosītās valsts militārpersonas.
Pabriks paziņojis, ka februāra beigās vai marta sākumā Latvija, iesaistoties Mali situācijas stabilizēšanā, varētu nosūtīt divus instruktorus, kas apmācītu vietējo armiju.
Kā ziņots, 78% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai nebūtu jāsūta savi karavīri uz Mali, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktā aptauja. Pretējās domās ir 15% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuri atbalsta Latvijas karavīru sūtīšanu uz Mali.
(ziņa papildināta ar 4., 5. rindkopu)