Latvijas Banka norāda, ka grozījumu pieņemšana rada tiesvedības riskus, tomēr Finanšu ministrija uzsver, ka otra alternatīva – grozījumu veikšana noguldījumu līgumos – nav iespējama, jo tam nepiekrīt otra puse, proti, noguldītāji.
Grozījumus izstrādājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Paredzams, ka grozījumi attieksies uz jebkuru personu, kas ir ieguldījusi (aizdevusi) līdzekļus kredītiestādes subordinētajā kapitālā līdz valsts atbalsta piešķiršanai. Tas nozīmē, ka, sākot no šā gada 1.jūnija, kredītiestādēm, kas saņem valsts atbalstu, būs aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību valsts atbalsta sniegšanas laikā. Kā norāda FKTK, minētie grozījumi nav attiecināmi tikai uz kredītiestāžu bijušajiem akcionāriem vai īpašniekiem, bet uz ikvienu personu, kas ir ieguldījusi kapitālā līdz valsts atbalsta saņemšanai.
Ja līdzekļi tiek ieguldīti valsts atbalsta saņemšanas laikā, tad ierobežojums nebūs piemērojams.
Bijušais bankas akcionārs Viktors Krasovickis plašsaziņas līdzekļiem paudis viedokli, ka šo grozījumu pieņemšana nozīmē pārvilkt krustu Parex pārdošanai. "Subordinētajā kapitālā ieguldījuši gan pensiju fondi, gan ārvalstu bankas, piemēram, Deutsche Bank, un, ja no tiem ierobežos izmaksas, tas būs skandāls, kas sagraus Parex reputāciju," uzskata baņķieris. Viņa vērtējumā finanšu ministrs Einars Repše (JL) un partija Jaunais laiks (JL) novedīs Parex līdz bankrotam.
"Mēs esam gatavi pretprasībām pret valsti. Savukārt tiesvedību dēļ neviens nepirks Parex banku. Un kas paliek? Ticams, ka tiek gatavots pakāpenisks bankas bankrots. Citus skaidrojumus es neredzu," klāstījis V.Krasovckis.