Valstij Parex bankā jāiegulda vēl vismaz 200 – 300 miljoni

Apstākļos, kad ir vispārēja finanšu krīze, veselā saprāta uzstādījums ir tāds: nedrīkst ļaut bankrotēt kredītiestādei, pat daudz mazākai par _Parex banku_. Eiropas uzstādījums ir, ka jācīnās līdz pēdējam par katru kredītiestādi, jo tas uzreiz ietekmē visu pārējo pasauli. Tāpēc jautājums nav par to, glābt vai neglābt vienu privātu banku, bet par to, ka jāglābj finanšu sistēma no sabrukuma, jo šajos apstākļos tā var būt pašiznīcināšanas pogas nospiešana. Un tāpēc līdzīgi kā visās valstīs, kur bija tādas pašas un vēl lielākas problēmas kā mums, visi par nodokļu maksātāju naudu tā vai savādāk bankas glābj, lai neiestātos pilnīgs sabrukums ekonomikā. Protams, ir jāizdomā mehānisms, kā nodokļu maksātāju naudu izmantot sistēmas un bankas glābšanai, nevis privāto akcionāru glābšanai. Un, kā mēs redzam, banku ir pārņēmusi valsts, tā pieder mums, nodokļu maksātājiem, un mums tā ir jāstutē — nevis tāpēc, ka mums ir vajadzīga vēl viena valsts banka, bet tāpēc, ka mums ir vajadzīga strādājošā finanšu sistēma.Atšķirībā no citām valstīm, kur tiek ieguldīti līdzekļi kapitālā vairākos simtos miljonos, pie mums valsts ir aizdevusi līdzekļus bankai uz komerciāliem noteikumiem ar pietiekoši augstiem procentiem, pretī saņemot ķīlu, kas ir bankas izsniegtie kredīti. Tie ir kredīti, kuros maksājumi nav kavēti un ir labi nodrošinājumi. Šī ķīla nodrošina 130% — par 30% vairāk, nekā ir izsniegts. Nav noslēpums, ka no Valsts kases kredītos ir izsniegti 354 milj.latu. Vai lēmums par to, ka sākumā valsts pārņem tikai 51% akciju, un vēlāk — atlikušo daļu, ir bijis pareizs? Vai, paliekot valdē privātiem akcionāriem, tas nepasliktināja situāciju?Situāciju kā tādu tas nepasliktināja. Tas lēmums nebija no pirksta izzīsts, bet pamatots ar loģiskiem argumentiem. Ja paskatās apkārt, visādām metodēm tiek panākts, lai privātais akcionārs negūtu kaut kādu labumu no šīs sanācijas. Bet ne visur ir tā, ka akcionāri tiek pilnīgi izstumti. Šajā situācijā, ņemot vērā _Parex bankas_ klientu struktūru, manuprāt, valdība rīkojusies pragmatiski: 40% klientu ir rezidenti un 50—60% ir nerezidenti. Nerezidentu specifika ir tāda, ka viņi saistīti ar lielākām privātām saitēm, un, izvērtējot šo aspektu, toreiz bija tāds ieskats, ka vajadzēja atstāt kādu iniciatīvu šiem akcionāriem, lai viņi nodrošinātu, lai nerezidentu pusē nav tāda aizplūde un viļņošanās. Diemžēl, tā nenotika. Situācija mainījās, turklāt mums ir nepieciešama starptautiskā palīdzība, lai mēs finanšu sistēmu kā ekonomikas asinsriti glābtu. Mums bija konsultācijas ar potenciāliem donoriem, un viņu starpā dalījās viedokļi par to, vai tāds mehānisms, kāds bija iestrādāts pirmajā līguma variantā, ir pietiekams, lai mazinātu iespēju, ka kaut kādu labumu varētu gūt privātie akcionāri. Tad mēs nonācām pie tā, ka darījums ir jāmaina. Kāds tur noslēpums, ka bez donoriem to nevar izdarīt, un, ja tāds ir donoru lūgums, tad ir jāmēģina pildīt un darīt. Tagad ir šie 85%, būs pilnīgi jauna valde, tiks nomainīta padome. Ir valsts banka, kurai ir jāfunkcionē un jāveic atdzīvināšanas un stabilizācijas procesi. Tātad šajā starpposmā privātie akcionāri un ar viņiem saistītas personas tomēr kādu labumu ir guvuši?Jautājums ir, ko nozīmē gūt no procesa labumu? Ja valsts iesaistās, tad tiek veikti rehabilitācijas pasākumi naudas aizdevumu veidā vai, izsniedzot arī kapitāla injekcijas, vai vēl kaut ko. Protams, kopā ar valsts paņemtajām akcijām, celsies vērtība arī privāto akcionāru akcijām. Tas ir tas moments, kas starptautiskajā praksē netiek pieļauts. Tas, kas notika šajā gadījumā bija kas cits: vadošās amatpersonas.. maigi sakot, rīkojušies nepieņemami un neētiski. No _Parex bankas_ ir aizplūduši 500 miljoni latu. Kādi tomēr ir apsvērumi, kas liek domāt, ka bankas turpmākā darbība ir iespējama? Bieži ir gadījumi, kad nauda aizplūst un banka ir apturēta, pēc tam tiek sanēta un tad darbojas veiksmīgi. Piemērs nav tālu jāmeklē — tā ir bijis 1998.gadā ar Rīgas Komercbanku. Un, ja mēs rēķinām relatīvos ciparos, atplūdi no tās bankas ir salīdzināmi ar tiem, kas tagad notiek _Parex bankā_. Līdz ar to ir pamats domāt, ka, veicot nepieciešamus pasākumus, kas attiecas uz restrukturizāciju un darbu ar klientiem, kas jādara jau jaunai valdei, varētu panākt situāciju, ka klienti notic tam, ka nu beidzot īpašnieks ir valsts, nomainīta visa vadība un tā ir pavisam cita banka ar citām «iekšām». Ir pamats domāt, ka izdodas sarunāt ar klientiem, un tā plūsma vairs nav tik liela un to izdodas apturēt. Protams, notiks arī dažādi uzņēmējdarbības optimizācijas pasākumi, un to rezultātā var rādīt tādu produktu, ko pietiekami īsā laikā var pārdot kādam investoram, ko valsts arī ir uzstādījusi kā mērķi. Investors jāatrod 12 mēnešu laikā. Visu laiku tiek runāts par 1995.gada neveiksmes stāstu, bet tiek piemirsts 1998.gada veiksmes stāsts, kad banka tiešām tika rehabilitēta, kaut bija pat atzīta par maksātnespējīgu. Šobrīd tā situācija nav tāda. Nav tā, ka banka nevar pildīt savas saistības. Mana pārliecība ir, ka _Parex banku _var padarīt par pievilcīgu investoriem.Pat, ja tā vairs nebūs maksātspējīga?Jācer, ka visu darbību rezultātā mēs līdz maksātnespējai tomēr nenonāksim. Bet pieredze rāda, ka pat ja banka ir maksātnespējīga, taču to šajā procesā pārņem stiprs investors, arī no šādām drupām var pacelties. Un mēs redzam, ka _DnB Nord Banka_ ir ieņēmusi nopietnu vietu mūsu finanšu sistēmā. Bet finanšu situācija pasaulē 1998.gadā bija pilnīgi citāda.Jā, tolaik bija aizvēries tikai Krievijas tirgus. Tagad šī situācija, protams, ir savādāka. Bet arī tādos apstākļos ir jāstrādā un šī banka jāuztur. Kas tomēr jums liek domāt, ka, neskatoties uz smago situāciju gan pašā bankā, gan pasaules finanšu sistēmā kopumā, par _Parex banku_ varētu būt interese?Pirmkārt, pozitīva pieredze 1998.gadā, kad mēs atradām investoru. Otrkārt, tas, ka šo banku izdosies uztaisīt par pievilcīgu potenciāliem akcionāriem. Treškārt, bezgalīgi šī situācija arī nevar vilkties. Noteikti kaut kad parādīsies pircēji un investori, tas varētu būt nākamā gada sākums. Premjers paziņoja, ka sarunas ar potenciāliem investoriem jau esot notikušas. Jā, bija sarunas. Tā nav tāda interese, ka jau ir atnācis pircējs un pateicis, par kādu cenu viņš pirks. Bet ir interese veikt šīs bankas padziļinātu izpēti, kas ir normāla iegādes procesa sastāvdaļa. Lai šo procesu pareizi organizētu un tas notiktu pietiekoši caurspīdīgi un profesionāli, valdība ir lēmusi, ka ir nepieciešams piesaistīt profesionālu konsultantu šim procesam, līdzīgi kā tas bija arī Rīgas Komercbankas gadījumā. Jāizvēlas konsultants, kuram ir pietiekoši liela starptautiskā prakse. Līdz brīdim, kad investors tiek atrasts, cik valstij vēl būtu jāiegulda _Parex bankā_?Ir pesimistiskie un optimistiskie aprēķini. Uz šo brīdi ir aizdoti 354 miljoni latu. Pie optimistiskā scenārija aizdevumu veidā, likviditātes nodrošināšanā, varētu būt runa vēl par 200—300 milj.latu. Bet ir grūti teikt, jo situācija mainās. Protams, daudz kas ir atkarīgs no sarunām ar sindikātiem — tie ir 544 milj.latu nākamajā gadā, no kuriem 190 milj.latu ir februārī. Patlaban ar sindikātu notiek darbs, un, es domāju, ka izdosies vienoties par abpusēji pieņemamiem noteikumiem, kā šo risināt — vai pārstrukturizēt, vai atlikt kādu maksājumu, vai vēl kaut ko. Arī Rīgas Komercbankai sindikāti bija aizdevuši naudu, un toreiz izdevās vienoties, ka daļa no viņu naudas pat tika ieguldīta kapitālā, daļu viņi vēlāk ilgākā laika posmā saņēma atpakaļ. Jādomā, ka kolēģi no sindikāta bankām arī ir pietiekoši saprātīgi tādā ziņā, ka pēc Islandes nevienam īpaši negribas kaut ko raut, jo tur viņi, ja nemaldos, uz katru dolāru vienu centu saņēma. Nu, ja neko neizdodas, tad ir daudz dažādu variantu, kurus es nemaz neņemos apspriest, jo tad iestājas visas teorētiskas iespējas, bet tās tiešām ir teorētiskas, jo mans ieskats ir, ka šajos vēsturiskajos apstākļos tādas bankas kā _Parex banka_ rehabilitācija un glābšana ir ārkārtīgi nepieciešama. Pie kādiem apstākļiem FKTK varētu lemt par bankas slēgšanu?Teorētiski likumā šie apstākļi ir uzskaitīti. Bet, kad ir krīze, jādarbojas vairāk praktiski, nevis teorētiski. Praktiski, protams, ja parādīsies maksātnespējas pazīmes, ka maksājumi tiek kavēti vai netiek pildīti, banka nevar norēķināties par procentiem vai kāds kreditors piesaka maksātnespēju, tad jāskatās… Bet pagaidām šādu pazīmju nav, bet, ja tās būtu, bankas slēgšanai sekas būtu iznīcinošas. Mēs esam atbildīga institūcija, un mums ir jāskatās, kādas sekas mūsu darbība atstāj uz sistēmu kopumā. FKTK veic ikdienas banku likviditātes monitoringu. Vai pēc tam, kad valdība paziņoja par atlikušo privāto akcionāru kapitāldaļu pārņemšanu, noguldījumu aizplūde no _Parex bankas_ gāja mazumā? Man gribētos redzēt labākus skaitļus. Bet grūti spriest, jo acīmredzot, kad ieviesām ierobežojumus, cilvēki aizgāja un izņēma to augstāko limitu, kas ir iespējams, tāpēc teikt, vai situācija normalizējās, varēs pēc nedēļas. Daudzi kredītņēmēji, kas ir ņēmuši kredītus _Parex bankā_, jau priecājas, ka varbūt tos nemaz nevajadzēs atdot. Tā, manuprāt, vienkārši ir slikta audzināšana, jo kredīts jāatdod jebkurā gadījumā. Bet, ja banka tiek slēgta, kam šis kredīts ir jāatdod?Pirmkārt, tā netiek slēgta. Otrkārt, banka šādā gadījumā tiek sanēta. Un, ja kredītņēmējs ir atbildīgs, šādos apstākļos viņiem vēl atbildīgāk jāpilda savas saistības pret banku. Jebkuras bankas likvidācija nenozīmē, ka jums tiek likvidētas saistības pret kādu. Tās saistības ir jāpilda, neatkarīgi no tā, kāds ir jūsu aizdevēja statuss. Šīs saistības arī piespiedu kārtā var lūgt izpildīt. Un, protams, apstākļos, kad bankai ir vajadzīga skaidra nauda, no kredītņēmējiem tiks prasīta vēl lielāka disciplīna. Kā savukārt būtu ar valsts garantijām noguldītājiem?Noguldījumu garantiju fondā ir 82 milj.latu. _Parex bankā_ uz to brīdi, kad lēmumu pieņēma valdība, garantēto summu izmaksai bija vajadzīgs 661 milj.latu. Visu šo pēdēju notikumu gaismā šī summa ir samazinājusies, un uz šo brīdi tā ir starp 450 un 500 milj.latu. Un tā starpība starp 82 milj.latu un šo summu sākotnēji būtu jānodrošina no valsts budžeta. Šī nauda ir jāizmaksā 3 mēnešu laikā, tas ir maksimālais termiņš. Triju mēnešu laikā no bankas aktīviem var mēģināt atsavināt šo trūkstošo summu. Tāpēc var pastāvēt apstākļi, ka valsts budžetam jāiedod nauda fondam, tā tiek izmaksāta noguldītājiem, un tad noguldījumu garantijas fonds stājas noguldītāju vietā, un viss, kas tiek atgūts, nonāk fondā un budžetā. Tā ka nevar teikt, ka tie ir valsts budžeta absolūtie izdevumi. Vai FKTK ir pilna aina par finanšu situāciju bankā? Vai varat minēt konkrētus skaitļus — cik lieli ir aktīvi, pašu kapitāls? Jā, mums ir skaidra aina, bet pārskatu ar cipariem banka publicē gada beigās. Protams, jautājums ir par aktīvu vērtēšanu, un šajos vēsturiskajos apstākļos visgrūtāk ir novērtēt bankas finanšu instrumentu portfeli. Bet tā ir visas pasaules problēma. Tāpēc ir ļoti pareizi un ļoti būtiski arī šajā situācijā saņemt pilnu auditu no starptautiskas auditoru firmas, lai būtu neatkarīgs viedoklis. Mūsu ieskatā vairākām aktīvu grupām būtu nepieciešams veidot papildu uzkrājumus.