«Sēdes gaitā atklājās samilzušās problēmas valsts arhīvu sistēmas uzturēšanā, kas radušās pirms vairākiem gadiem,» teica J.Strazdiņš. «Valsts arhīvi, lai gūtu peļņu, ir ievērojami palielinājuši arhivējamo dokumentu apjomu, taču vairs nespēj tos uzturēt.»Kultūras ministrs Ints Dālderis (TP) deputātiem norādīja, ka tik dārgu arhīvu sistēmu valsts vairs uzturēt nevar un papildu līdzekļu piešķiršana patlaban nav apspriežama. Ministrijas pārstāvji informēja, ka patlaban norisinās valsts arhīvu reorganizācija un jau tuvākajā laikā arhivāru darba grupa izstrādās valsts arhīvu attīstības redzējumu, kurš tiks pārspriests Ministru kabinetā.Valsts arhīva sistēmas iestādēm 2010.gada finansējums, salīdzinot ar aizvadītā gada budžetu, ir samazināts par 43%, savukārt atlīdzība sarukusi par 35%. Ar šādu finansējumu valsts arhīvs nevarēs pilnībā nodrošināt likumos un starptautiskajos līgumos noteiktās funkcijas un pieņemt arhivējamos dokumentus no valsts iestādēm, skaidroja Latvijas Valsts arhīva ģenerāldirekcijas ģenerāldirektors Valdis Štāls. Valsts arhīvi glabā daudz lielāku materiālu apjomu nekā abas pārējās Baltijas valstis. Patlaban arhīvā glabājamo materiālu apjoms sasniedz 18 miljonus vienību. Lietuvā tie ir deviņi, savukārt Igaunijā – septiņi miljoni vienību, norādīja kultūras ministrs.Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija plāno vērsties pie Ministru prezidenta ar lūgumu rast risinājumu situācijas sakārtošanai un nolēma šo jautājumu skatīt atkārtoti, lai iepazītos ar arhivāru darba grupas paveikto.
Valsts arhīviem trūkst naudas; premjeram būs jārod risinājums
Valsts finansējums jau ilgstoši bijis nepietiekams un nav ļāvis arhīvus digitalizēt, tāpēc patlaban atklājas šīs sistēmas trūkumi. Tā šodien sēdē uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš (ZZS).Deputāti bija satraukti par nespēju nodrošināt valsts arhīvu sistēmas uzturēšanu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.