Turklāt vides pārkāpumus kontrolējošo iestāžu un mežniecību kapacitātes samazināšanās rezultātā ir palielinājies neatklāto pārkāpumu pieauguma risks. VK secinājusi, ka Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvalžu inspektoru skaita samazināšana aptuveni par 30% ir izraisījusi veikto pārbaužu skaita samazinājumu par 50%. Savukārt Valsts meža dienesta mežsargu skaita samazināšanas vidēji par 36% rezultātā, vienlaikus palielinot apgaitas platību pat par 65%, veikto pārbaužu skaits samazinājies par 83%, kas ir viens no iemesliem, kā rezultātā valsts budžetā aprēķināto soda naudu apjoms samazinājies attiecīgi par Ls 96 400 jeb 30% un par Ls 29 151 jeb 38%.Revīzijā konstatēts, ka vides aizsardzības iestāžu darbībā konstatēto normatīvo aktu neatbilstošas piemērošanas vai to neievērošanas rezultātā, revidējamā laika posmā par videi nodarīto kaitējumu nav aprēķināti zaudējumi un administratīvās soda naudas vismaz Ls 48 054 apmērā.Normatīvajos aktos nav iestrādāts mehānisms, kas motivētu pārkāpējus samaksāt piemēroto administratīvo sodu. Neiekasētā summa valsts budžetā par meža aizsardzības pārkāpumu rezultātā uzlikto naudas sodu un nodarītajiem zaudējumiem revidējamā laika posmā pārbaudēs iekļautajās virsmežniecībās bija vismaz Ls 855 000.VK norāda uz nepieciešamību tiesiski samērot piemērojamos sodus. Pašlaik netiek nodalīti būtiski pārkāpumi kā, piemēram, neatļauta zveja, no nenozīmīgākiem pārkāpumiem, piemēram, neatbilstošs marķējums uz tīkliem. Tādējādi tiek pieļauta situācija, ka par nenozīmīgiem pārkāpumiem tiek piemērots neatbilstoši liels sods vai sods netiek piemērots vispār. Līdzīgi norma, ka par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem valsts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā iestājas kriminālatbildība, nav samērīga ar izdarītajiem pārkāpumiem, piemēram, makšķerēšanu bez makšķerēšanas kartes.VK revidenti nav guvuši pārliecību par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības ievērošanu, kura paredz, ka videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas mehānismam ir jānodrošina izpostīto dabas resursu atjaunošana. Saskaņā ar nacionālo normatīvo regulējumu līdzekļi par videi nodarītajiem zaudējumiem tiek ieskaitīti valsts budžetā vispārējos ieņēmumos, bet nav iespējams izsekot, ka šie līdzekļi ir izlietoti nodarītā kaitējuma kompensējošo pasākumu finansēšanai.VK norāda, ka šobrīd netiek pietiekami nodrošināta ilgtspējīga valsts mežu apsaimniekošana, jo normatīvie akti nenosaka ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu gadījumos, kad mežā vienkopus tiek plānotas vairākas kailcirtes, ko šobrīd praktizē lielākais valstij piederošā meža apsaimniekotājs valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" bez ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas.Likumības revīzija "Videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas administrēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām un nodarīto zaudējumu kompensēšanas efektivitāte" veikta par laika posmu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 30.jūnijam.
Valsts kontrole: ierēdņu nekoordinētu darbību dēļ valsts zaudē simtiem tūkstošu latu
Videi, mežam un medību resursiem nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas administrēšana nav pietiekami efektīva un pastāvošā sodu sistēma nav samērīga, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).VK atklājusi, ka tiek pieļauta gan vides aizsardzības, gan meža un medību resursu kontrolē iesaistīto - attiecīgi Vides ministrijas un Zemkopības ministrijas - iestāžu funkciju dublēšanās un nekoordinēta darbība.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.