Latvijai toreiz bija Eiropas Savienībā visstraujākā izaugsme, tagad – visstraujākais kritiens lejup. Bet arī kaimiņiem Lietuvai un Igaunijai, lai arī lepnums liedza atzīt, nu jau redzams, ka tāpat kā mums, nebūs iespējams iztikt bez ārvalstu institūciju naudas aizdevuma ekonomikas atbalstīšanai un bezdarba mazināšanai.Darba jautājumiem šodien jābūt parlamenta un valdības darba kārtības prioritātei. Nav darba - nav asinsrites ekonomikai, nav naudas valsts budžetam, investīcijām attīstībā un ikdienas tēriņiem. Vienkārša patiesība, kas nešķirojot sagrauj gan straujās attīstības eiforijā būvētās sapņu pilis, gan cerīgus un reālus plānus. Mūsu triju Baltijas valstu radnieciskajās kultūrās un tradīcijās darbs ir tikumiskā ideāla centrālā vērtība. Bezdarbs ir pazemojošs. Tas izjauc cilvēka iekšējās pasaules līdzsvaru, atņemot pašapziņu, savas vērtības izjūtu un rimto attieksmi pret ārējās pasaules norisēm. 13.janvāris Latvijā un vēlākie notikumi Lietuvā ir skaidri likuši to saprast. Depresija un agresivitāte ir sekas. Tās būs aizvien skaudrāk sajūtamas, ja šo visbūtiskāko problēmu nerisinās neatliekot. Baltijas Asambleja kā Baltijas valstu parlamentārās sadarbības instruments allaž centies operatīvi tvert un iesaistīties aktuālāko jautājumu risināšanā. Tāpēc 13.februārī Rīgā Baltijas Asamblejas Sociālās komitejas organizētajā kopsēdē ir paredzēts no plašāka skatu leņķa vērtēt elastīga darba tirgus veidošanas iespējas Baltijas valstīs ekonomiskās krīzes apstākļos. Baltijas Asamblejā darbojas visu trīs Baltijas valstu parlamentu pastāvīgās delegācijas, kuras jau gadiem uztur regulārus kontaktus arī ar sadarbības partneriem no Ziemeļu Padomes – Skandināvijas valstīm un Beniluksa valstu grupu.
Satraucoša statistika
Ja vērtējam, kā nodarbinātības situācija attīstās Latvijā, pēdējās ziņas ir pavisam satraucošas. Jau šodien bez darba Latvijā ir vairāk nekā 90 000 darbspējīgu iedzīvotāju. Uz 1.februāri bezdarbs mūsu valstī ir sasniedzis 8,3% līmeni, bet faktiskais bezdarbs parasti ir par vismaz 3% lielāks. Tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis var palielināties līdz pat 20%, kas būs ievērojami dramatiskāk nekā 1999.gadā, kad bez darba bija ap 120 000 cilvēku. Mūsu valsts sociālās drošības sistēmai finansiāli būs grūti izturēt pieaugošu bezdarba kāpinājumu. Bezdarbnieku pabalstiem jau pie 12% bezdarba līmeņa pietrūks budžetā ap 50 miljoniem latu. Vienīgās «zāles» pret šādu seku iestāšanos ir radīt iespēju cilvēkiem strādāt un nopelnīt pašiem.
Ja lūkojamies mūsu valsts sociālās drošības sistēmas virzienā, tā paredz aktīvos nodarbinātības un preventīvos bezdarba mazināšanas pasākumus. Šim mērķim pārstrukturēti Eiropas Sociālā fonda līdzekļi, kā arī piesaistīti tiks valsts budžeta līdzekļi, kopumā ap 13 miljoniem latu. Galvenokārt gan tie paredzēti profesionālai apmācībai, pārkvalifikācijai un kvalifikācijas paaugstināšanai. Piemēram, karjeras konsultācijas tiks sniegtas 52 000 personu. Tomēr – vai šis ir racionālākais naudas izlietojums, kad visvairāk nepieciešamas reālas darba vietas? Ir gan paredzēti arī pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. Bet salīdzinoši tam tiks tērēts maz – 650 tūkstoši 270 šādiem projektiem, piemēram, kosmetologa vai skārdnieka pakalpojumiem vai nelielai tekstilizstrādājumu ražotnei un apģērbu labošanai. Tas gan būs tikai piliens bezdarba jūrā. Tāpēc skats ar lielākām cerībām veras uzņēmēju atbalstīšanas virzienā, jo vienīgi tur varētu rasties patiešām nozīmīgs darba vietu piedāvājums.
Pagriezt mājup
«Ekonomikas politika ir vienīgā, kas rada naudu,» tikšanās reizē akcentēja Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta vadītāja Raita Karnīte. Viņa ir piekritusi paust savu pieredzi un viedokli par nodarbinātības risinājumiem arī Baltijas Asamblejas organizētajā starpparlamentārajā sēdē un diskusijā. Atbildes uz nodarbinātības krīzes jautājumiem palīdzēs meklēt arī mūsu Ekonomikas, Labklājības, Izglītības ministriju speciālisti, Latvijas Universitātes un Daugavpils universitātes eksperti un nodarbinātības jautājumu speciālisti no Igaunijas un Lietuvas. Savukārt no viesu - Ziemeļu Padomes un Beniluksa valstu grupas referentiem - mēs sagaidām pieredzi šādu krīžu pārvarēšanā un lielāku skaidrību, kā šajos apstākļos ir iespējams atgūt savu pa Eiropas valstīm izklīdušo darbaspēku. Tā kā bezdarbs valda visā Eiropā, bija cerības, ka mūsējie atgriezīsies. Bet ko tālāk, ja te priekšā būs milzīgs pašmāju bezdarbnieku pūlis?... Ja neko nespēsim piedāvāt, mūsējie kravās somas uz vēl tālākām «laimes zemēm» - Austrāliju un Kanādu...
Baltijas Asambleja ir vēl viens nozīmīgs forums, kurā, sapulcinot pie viena galda visdažādākos speciālistus, ir iespējams meklēt atbildes uz vissvarīgākajiem jautājumiem. Nodarbinātības krīzes pārvarēšanā tagad noderēs katrs labs padoms gan Latvijai, gan Lietuvai, gan Igaunijai. Eiropas Savienības statistikas biroja «Eurostat» dati liecina, ka Latvijā bezdarbs ir otrais augstākais, Igaunijā – ceturtais, bet Lietuvā – septītais augstākais Eiropas Savienībā. Būs par ko padomāt un diskutēt risinājuma meklējumos.