Kā informēja Valsts prezidenta preses dienestā, Bērziņš vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai akcentē, ka Saeimai rūpīgāk jāizvērtē iecerētās Aizsargjoslu likuma 61.panta 10.1 daļas praktiskā piemērošana un lietderīgums. Tāpat Valsts prezidents pauž uzskatu, ka nav izvērtēti visi apstākļi un pieņemti juridiskie formulējumi, kas ļautu iecerēto īstenot, kā arī praktiskajā piemērošanā ir ļoti daudz neskaidrību, par kurām būtu jābūt skaidrībai, likumu pieņemot.
Ja tomēr tiktu nolemts saglabāt noteikumu par nocirsto koku atpirkšanu, būtu jārada skaidrāki tiesiskie priekšraksti attiecīgā jautājuma atspoguļojumam likumā un deleģējumā Ministru kabinetam, norāda prezidents.
Bērziņš, vērtējot likuma grozījumus, atzīst, ka tajos noteiktais pienākums objekta īpašniekam vai valdītājam atpirkt aizsargjoslā ārpus elektrolīniju trases nocirstos kokus zināmā mērā traktējams kā pretimnākšana meža īpašniekiem.
"Taču attiecīgo kompensēšanas mehānismu nedrīkstētu veidot izolēti no visas likumos paredzētās aizsargjoslu un ar tām saistīto ierobežojumu kompensēšanas sistēmas. Aizsargjoslu likums regulē ne tikai energoapgādes objektu, bet arī vairāku citu objektu aizsargjoslas un tāpēc nedrīkst radīt tādu situāciju, ka atkarībā no objektiem, kam noteiktas aizsargjoslas, uz to īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem attiecas nevienlīdzīgs regulējums,” uzsvērts vēstulē Saeimai.
Kā norāda prezidenta preses dienests, trešdien Valsts prezidenta kancelejā notika daudzpusēja sanāksme, kurā izvērtēti visu iesaistīto pušu viedokļi saistībā ar likuma grozījumiem. Bērziņš savā vēstulē atzīst, ka no likuma grozījumu otrreizējai caurlūkošanai veltītās sanāksmes piedalījušos personu paustajiem viedokļiem secināms, ka ir iecerēts dot Ministru kabinetam plašu deleģējumu šī jautājuma noregulēšanai. "Tomēr no iecerētās Aizsargjoslu likuma 61.panta 10.1 daļas redakcijas nepārprotami izriet, ka Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt tikai procesuālu kārtību, nevis konkrētākus kritērijus vai nosacījumus abu pušu pamatotai ekonomiskai sadarbībai,” uzsver Bērziņš un piebilst, ka šāda likumā ietverta tiesību norma nenodrošina pietiekami saprotamu un skaidru normatīvo regulējumu attiecībā uz priekšlikuma iesniedzēju paustajām iecerēm.
Arī Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji likuma grozījumu otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē ir norādījuši, ka deleģējuma apjoms nav pietiekams priekšlikuma iesniedzēju ieceru īstenošanai.
"Likuma grozījumu otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē skaidri pierādījās tas, ka ir gana daudz attiecīgās tiesību normas izstrādes un apstiprināšanas procesā līdz galam neizvērtētu juridisku un lietderības apsvērumu, kuri būtu detalizēti jāapspriež jau parlamentā. Nav pamatoti, neapzinoties visus apstākļus un riskus, tostarp priekšlikuma iespējamo ietekmi uz elektroenerģijas galacenu (kas gan nevar būt izšķirošais arguments priekšlikuma noraidīšanai), deleģēt jautājuma izlemšanu Ministru kabinetam,” norāda Valsts prezidents. Turklāt no sanāksmē paustās informācijas secināts, ka iesaistītajām institūcijām, personām un organizācijām ir atšķirīgi priekšstati par faktisko situāciju, kurai būtu piemērojami attiecīgie likuma grozījumi.
Jāatgādina, ka Saeima 24.janvārī trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Aizsargjoslu likumā, paredzot, ka meža īpašniekam būs tiesības prasīt elektrolīniju īpašniekiem atpirkt nocirstos kokus.
Līdz ar to AS "Sadales tīkls" būs jāmaksā kompensācijas mežu īpašniekiem par nocirstajiem kokiem, kuri aizsargjoslās aug zem elektrolīnijām. "Sadales tīkla" valdes loceklis Raimonds Skrebs iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu atbalstīt šos grozījumus Aizsargjoslu likumā raksturoja kā "sitienu zem jostasvietas" uzņēmumam.
Trešdien Melngalvju namā Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji tikās un uzklausīja visas iesaistītās puses - AS "Latvenergo", Zemkopības ministrijas, atbildīgās Saeimas komisijas, Saeimas Juridiskā biroja, Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Latvijas mežu īpašnieku, Latvijas Kokrūpniecības federācijas un biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvjus.
Sanāksmes laikā tika uzklausīti pušu argumenti par grozījumiem Aizsargjoslu likumā, kas paredz pienākumu "Latvenergo" atpirkt aizsargjoslā ārpus elektrolīniju trases nocirstos kokus, kas apdraud elektrolīnijas. Pret šo atpirkšanas pienākumu iebilst "Latvenergo" un lūdz likuma grozījumus neizsludināt.
Par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP), kurš pirms Saeimas balsojuma aicināja neatbalstīt šo priekšlikumu, uzsvēra, ka galvenais arguments pret šādu ieceri ir iespējamais elektroenerģijas sadārdzinājums gala patērētājām par aptuveni 0,5%. Turklāt šis priekšlikums tika iesniegt tikai uz pēdējo lasījumu, kas neatbilstot labai parlamentārai praksei, norādīja Dombrovskis.
Pēc politiķa domām, ir iespējami citi risinājumi, piemēram, mežu īpašnieki var noslēgt vienošanās arī ar privātiem uzņēmumiem, kuri varētu izvest aizsargjoslās nocirstus kokus.
Valsts prezidents šo jautājumu pārrunāja arī ar "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju Āri Žīguru, vienojoties, ka šim jautājumam no Valsts prezidenta puses tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.