Ņemot vērā, ka ir saņemta apvienības "Saskaņas centrs" (SC) vēstule, kurā prezidents aicināts parlamentā šodien pieņemtos grozījumus atkal nodot otrreizējai izskatīšanai Saeimā, būtu pārsteidzīgi pieņemt kādu lēmumu, jo vispirms nepieciešams izvērtēt paustos viedokļus, skaidroja Bērziņa likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars.
Valsts prezidenta kancelejas līmenī "tehniski" iebildumu nav, bet prezidents savu skatījumu nav formulējis, jo atrodas komandējumā, pauda Pastars.
Viņš uzsvēra, ka tās vienošanās, kuras tika panāktas 5.jūlijā notikušajā Bērziņa sarunā ar Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju Ilmu Čepāni (V) un komisijas priekšsēdētājas biedri Inesi Lībiņu-Egneri (RP), no kancelejas puses tiek uzskatītas par izpildītām.
Prezidenta padomnieks arī atsaucās uz Čepānes šodien Saeimas debatēs minētajām lietām, par kurām izpildīta panāktā vienošanās.
Nav izslēgts, ka tiks izmantota jebkura no Satversmē paredzētajām prezidenta tiesībām, akcentēja Pastars, atbildot uz jautājumu, vai Bērziņš varētu likumprojektu vēlreiz nodot otrreizējai izskatīšanai. Prezidents šodien un 27.jūlijā uzturas darba vizīte Lielbritānijā.
Čepāne šodien debatēs cita starpā uzsvēra, ka likuma grozījumos ir atrisinātas vairākas Bērziņa norādītās problēmas, to nododot otrreizējai izskatīšanai parlamentā. Iepriekš likumprojektā nebija pietiekami precīzi nosauktas citas pašvaldību institūcijas, kurās bez bāriņtiesas varētu vēl apstiprināt parakstus. Šodien pieņemtajā likumā ir noteiktas konkrētas institūcijas.
Prezidenta iebildumi bija arī saistībā ar iespējami augsto maksu par parakstu apstiprināšanu, jo likumā tas nebija pietiekami precīzi regulēts. "Apspriežot šo lietu, mēs, manuprāt, esam panākuši samērīgu risinājumu, proti, paredzot, ka no 2015.gada portālā "latvija.lv" parakstus varēs vākt pilnīgi bez maksas, taču bāriņtiesā un pašvaldības institūcijās maksa nepārsniegs administratīvos izdevumus," pauda Čepāne.
Kā ziņots, prezidents iepriekš otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nodeva pieņemtos likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" grozījumus, kas paredz stingrākus ierobežojumus referendumu ierosināšanai.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), ar kuru likums nodots otrreizējai caurlūkošanai, prezidents pauda viedokli, ka likuma grozījumi nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu.
Likumdošanas grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtēja kā soli pareizā virzienā, jo "mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos". Līdz ar to ir pamatoti izvirzīt pietiekami augstas prasības attiecībā uz nepieciešamo parakstu skaitu likumprojekta iesniegšanai, uzskata prezidents.
Tomēr Bērziņš norādīja, ka Saeima pārāk vispārīgi ieskicējusi saudzējošus risinājumus parakstu vākšanai, deleģējot Ministru kabinetam izdot atbilstošus noteikumus vai uzdodot iesniegt grozījumus citos likumos, kuru aprises nav skaidras un varētu prasīt papildu finanšu līdzekļus no pašvaldību budžetiem. Prezidents uzsver, ka tā nav laba likumdošanas prakse - tiesiskā regulējuma spēkā stāšanos atlikt uz vairākiem gadiem un vienlaikus nenoregulēt principiāli būtiskus jaunā regulējuma darbības aspektus.
Jau ziņots, ka Saeima šodien pieņēma likuma grozījumus, kas noteiks, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.
Līdz tam tiks noteikts 50 000 parakstu slieksnis referenduma rosināšanas pirmajam posmam par izmaiņām Satversmē vai likumos. Pārejas periodā Saeimas atsaukšanas rosināšanai parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 10 000 parakstu. Pārejas periods stāsies spēkā 1.septembrī.
Patlaban referenduma ierosināšanai saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā vēlēšanu komisija.