Tas tāpēc, ka tās netērē budžeta naudu un pelna pašas, skaidro premjera Valda Dombrovska (JL) preses sekretāre Līga Krapāne.
Lielākais veselības apdrošināšanas pakalpojumu iepircējs pēdējos mēnešos ir valsts akciju sabiedrība Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), kas februāra beigās konkursā izvēlējās BTA piedāvājumu apdrošināt 531 darbinieku uz diviem gadiem par 363 370 latiem, nerēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Polises paredzētas tehniskās kontroles inspektoriem, transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas un eksaminācijas inspektoriem, kasieriem, saimnieciskajiem darbiniekiem un darbiniekiem, kuri lielāko daļu darba dienas pavada, strādājot ar datoru. Uz vienu darbinieku CSDD gatavs tērēt 342 latus, liecina Dienas aprēķini.
Janvāra beigās visus 120 darbiniekus apdrošinājusi arī Latvijas Jūras administrācija (LJA), vienam darbiniekam tērējot vairāk nekā CSDD - Ls 359. Bez ambulatorajiem un stacionārajiem pakalpojumiem LJA kompensēs arī medikamentu iegādi un zobārstniecību. Vēl dārgākas polises iegādājusies Ārlietu ministrija (ĀM), kas bija viena no retajām institūcijām līdzās policijai, ugunsdzēsējiem, mežsargiem, ātrās palīdzības darbiniekiem u.c., uz ko neattiecas aizliegums apdrošināt darbinieku veselību, jo tas būtu pretrunā ar diplomātu tiesībām. ĀM šim mērķim šogad tērēs Ls 155 000 jeb Ls 384 uz vienu centrālā aparāta darbinieku. ĀM skaidrojumu Dienai otrdien nesniedza.
Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidenta Jura Dumpja teiktā, polises par 300 latiem klienti izvēlējās arī treknajos gados, kas ļauj secināt, ka taupīgi valsts uzņēmumi šajā ziņā nav kļuvuši. Pašlaik veselības apdrošināšanas polise maksā no 50 latiem līdz vairākiem simtiem, taču, nezinot līguma nosacījumus, J. Dumpis nevēlas komentēt minēto valsts uzņēmumu iepirkumus.
Lai novērstu aizdomas par valsts līdzekļu nepamatotu tērēšanu,
J. Dumpis iesaka apsvērt iespēju ieviest vienotus kritērijus un
limitus veselības apdrošināšanas iegādei valsts pārvaldes
iestādēs.