Jau pavasarī Saeima nolēma, ka lielo uzņēmumu valdēs algai jābūt atkarīgai no sabiedriskā sektora darbinieku vidējās algas, un saskaņā ar jaunākajiem datiem tā nevarētu pārsniegt aptuveni 3000 latu pirms nodokļiem. Mazākos uzņēmumos valdes algas būs mazākas. Šiem nosacījumiem jāstājas spēkā 1.maijā, un dažiem uzņēmumu vadītājiem tas nozīmētu atalgojuma samazinājumu par 60-70%.
Skatot grozījumus likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, kas nosaka ierobežojumus valsts uzņēmumu meitassabiedrību padomēm, kā arī šo uzņēmumu valdes locekļu atalgojumam, tika vērtēta iespēja atkāpties no būtiskā algu samazinājuma. Tomēr trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisija, ņemot vērā pirmdien koalīcijas partiju lemto, nolēmusi palikt pie iepriekš plānotā scenārija. Jautājums ceturtdien tiks izskatīts Saeimas sēdē.
U.Magonis teica, ka pagaidām atlūgumu negatavojas sniegt, esot jāskatās, kā sistēma strādās. "Kā būs, tā būs," teica Latvijas dzelzceļa vadītājs. Viņš norādīja, ka nevar visu laiku domāt par algu un ir jādara arī citas lietas. Pēc viņa teiktā, šogad viņš uzņēmumā vēl paliks, taču piebilda, ka "viss mainās kā hokejā".
Savukārt politiķu vidū domas par komisijas lēmumu dalās.
Piemēram, komisijas loceklis Dzintars Zaķis, kas pārstāv partiju Jaunais laiks, uzskata, ka jāstrādā pie likuma, kas noteiks vienotu atalgojuma un prēmēšanas sistēmu visiem valsts darbā strādājošajiem un nevajadzētu "izraut" kādu vienu sfēru. Savukārt attiecībā uz prēmijām, viņaprāt, ir jāvērtē gada laikā paveiktais. Tāpat Dz.Zaķis domā, ka monopolstāvoklī esošo uzņēmumu vadītāju atalgojumam jābūt atkarīgam no tā, kā ir izdevies samazināt tarifus.
Deputāts pauda viedokli, ka atalgojuma sistēma jāveido solidāra, un solidārs, pēc viņa vārdiem, ir princips noteikt, ka uzņēmuma vadītājs pelna tikpat, cik premjers.
Politiķis apšauba apgalvojumu, ka neatradīsies cilvēki, kas vēlēsies strādāt par mazāku algu un ka labie vadītāji ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Viņš pats zinot vairākus starptautisku uzņēmumu pārstāvjus Latvijā, kuri ir gatavi strādāt par piedāvāto atalgojumu. "Es uzskatu, ka nav neaizstājamu cilvēku," teica Dz.Zaķis.
Viņš spriež, ka gada laikā vienotā sistēma ir ieviešama. Ja Finanšu ministrija nespēs piedāvāt "neko prātīgu", deputāti pie tās ķeršoties paši.
Turpretī Tautas partijas pārstāvis, komisijas loceklis Vents Armands Krauklis koalīcijas vienošanos uzskata par nepareizu. Pēc viņa vārdiem, tā domā arī vairāki citi politiķi, taču, ņemot vērā, ka ierobežojumu ideja ir populāra un tas dod papildu bonusus, kā arī būtu grūti izskaidrot sabiedrībai pretēju lēmumu, koalīcija nolēmusi neko nemainīt. "Man šķiet, ka tas ir tuvredzīgi, ilgtermiņā un vidējā termiņā tas var nest zaudējumus vairākos miljonos latu," teica deputāts, pēc kura domām, uzņēmumu vadītāji turpmāk nebūs ieinteresēti strādāt uz rezultātu. Vadītāju motivāciju, viņaprāt, var ietekmēt arī tas, ka vietnieki vai nodaļu vadītāji varēs saņemt vairāk.
Deputāts par pareizāku uzskata kompromisa variantu, kas ļautu valdībai atkarībā no uzņēmumu darba rezultātiem dāsnāk atalgot vadītājus.
Runājot par vienoto atlīdzību sistēmu, viņš teica, ka ir grūti prognozēt, cik ātri tas notiks. Viņaprāt, tas gan nebūs ātri.
Vaicāts, vai valsts uzņēmumu vadītāju atalgojumam nebūtu jābūt samērīgam ar premjera un ministru atalgojumu, viņš norādīja, ka vadītāji strādā brīvā tirgū, turpretī ministri un premjeri ir politiskas personas, kas paši ir pauduši gatavību "iet ērkšķu ceļu, upurēt kaut ko". V.A.Krauklis piebilda: ja ne uzreiz, tad pusgada termiņā spējīgākos vadītājus pazaudēsim.