Vēlēšanu kampaņā jauns posms

Pēc numura vēlētāji varēs atpazīt katru politisko spēku, uz kura vēlēšanu zīmēm šis skaitlis būs nodrukāts līdzās nosaukumam. Izlozētie numuri nozīmē arī secību, kādā vēlētājs saņems kandidātu sarakstu komplektu. Tā virspusē būs partija ar pirmo numuru, ko šoreiz izvilka Latvijas Krievu savienība, bet pēdējā būs ar 16. numuru reģistrētās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vēlēšanu zīme. Izlozētie skaitļi tiek izmantoti vēlēšanu kampaņā, kas sociālajos tīklos bija vērojams jau drīz pēc to noskaidrošanas. "Mūsu saraksta numurs ir deviņi! Labs cipars! 2009. gadā mēs uzvarējām Rīgā! Pienācis laiks atkārtot panākumus valstī! :)," tā ierakstīja Saskaņas līderis Nils Ušakovs, kurš pats nekandidē. Apmierināts bija arī Attīstībai/Par! līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts, kurš vēstīja: "Mūsu nr. 10! Tieši tik daudz zinātņu doktoru ir mūsu sarakstā!» Partijai Progresīvie skaitlis pieci dodot cerības pārvarēt piecu procentu barjeru. Savu skaidrojumu 11. numuram bija atradusi arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA) – viens simbolizējot sākumu, bet 11. nozīmējot otru sākumu Latvijai, kas būšot godīgs un taisnīgs. Sevišķi priecīga bija Jaunā Vienotība par iekšlietu ministra Riharda Kozlovska izvilkto 13. numuru, kas 13. Saeimas vēlēšanās varētu nest veiksmi.

Šķēršļi interesi nemazina

"Ikvienas valsts politiskais pamats sakņojas stiprās un ilgtspējīgās partijās. Diemžēl Latvija ar to nevar lepoties, kaut vai, ja salīdzinām sevi ar kaimiņvalstīm. Tādēļ, lai veicinātu partiju stabilitāti un atbildību, kā arī konsolidāciju, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā," tā 2014. gada rudenī, uzrunājot jaunās 12. Saeimas deputātus sacīja toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš aicināja Saeimu pilnveidot politisko partiju darbības regulējumu un paredzēt, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai tie politiskie spēki, kas ir dibināti vismaz gadu pirms vēlēšanām.

Saeima izpildīja prezidenta Bērziņa vēlējumu un likumu grozīja, nosakot, ka vēlēšanās var piedalīties ne vēlāk kā gadu pirms tām dibinātās partijas un tajās jābūt vismaz 500 biedriem. Šīs būs pirmās Saeimas vēlēšanas, kurās partijām ir jāievēro jaunā kārtība. Taču tā nav mazinājusi politisko spēku sacensības garu un interesi par iekļūšanu parlamentā. Ja iepriekšējās divās Saeimas vēlēšanās bija pieteikti 13 saraksti, tad šoreiz tos ir iesniegušas 16 partijas un to apvienības. Kopā varētu būt vairāk nekā 30 partiju, kuras deleģē kandidātus kādā no sarakstiem, jo uz Saeimu pretendē vairākas apvienības, tām ir arī sadarbības līgumi ar reģionālajām partijām.