Vērtēs, bet nesola atbalstu

iebaidits punkis punkis

dažādu politisku, sociopsiholoģisku un citu masu ietekmes metožu palīdzību, mūsu valstī šis kompradoru režīms centīsies panākt situāciju, kad zem „kārtības ievešanas” lozungiem valstī izveidotos spēka struktūras kontrolējošs grupējums, kas pārņemtu izpildvaru valstī un parlamenta vairākuma atbalstīts, uz vispārējā katastrofālās krīzes fona, censtos pārliecināt nabadzībā un kredītparādos novesto elektorātu nepieciešamībā izveidot pagaidu „policejisku valsts vadību”. Domājams, ka aicinājums balsot par „stingras rokas vadību” spēlējot uz tautas atmiņām par Kārļa Ulmaņa režīmu, mūs sagaida arī pirmsvēlēšanu cīņā pirms ārkārtas vēlēšanām, kuras kompradoru režīmam būtu ļoti izdevīgi apvienot arī ar Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanām.) Abi šie faktori Latvijā ir – nekārtības Vecrīgā un Saeimas atlaišanas aicinājumi. Režīmam atliek tikai pasteidzināt situācijas attīstību, lai starprežīmu logs, kurš palicis vaļā, nebūtu atvērts par ilgu un pa to laiku režīma vietu neieņem ekonomiski un politiski aktīva vidusslāņa Nacionālo interešu spēki. Scenāriji Izeja no noslēgtā loka strupceļa iespējama vienīgi izveidojoties Latvijā ekonomiski – pašpietiekamu (bagātu) un tādēļ politiski patstāvīgu saimnieku „kritiskai masai”, kas spētu mest izaicinājumu valdošai kompradoru elitei. Kā liecina vēsture un jau minēto Latīņamerikas valstu pieredze, tikai nacionālās buržuāzijas „kritiskā masa”, kuru vēstures rakstos dažkārt sauc par „trešo kārtu” vai mums daudz saprotamāko „vidusslāni” (lūdzu gan nejaukt ar lielā skaitā esošo labi apmaksāto algoto režīma „apkalpojošo slāni”) spēj stāties pret kompradorismu. Pie tam cīņā pret kompradorismu mūsu vidusslānim jāsoļo

ērcei nekas netraucēja Saeimai pieņemt ATKĀRTOTI šādu pat likumprojektu, un tad prezidenta vara beidzas.

Kompradori - daļa buržuāzijas ekonomiski atpalikušās valstīs, kas pārstāv oligarhus vai ir starpnieks starp ārzemju kapitālu un valsts iekšējo tirgu. Kopš Dziesmotās revolūcija uz savu bērnu ilgu spārniem atnesa Brīvību mūsu mazajā zemītē ir pagājuši tuvu divdesmit gadi. Vēsturē tas ir mirklis – Latvijas tautai – vesela paaudze – paaudze, kam atkal jāatgriežas uz barikādēm. Šodien nelaime ir valstī - tautas ienaidnieks nenāk pār robežu un neuzbrūk – šodien ienaidnieks atrodas tieši Latvijas sirdī. Mēs būvējam barikādes, lai sāktu cīniņu ar daudzgalvainu briesmoni - kompradoru režīmu. Ekonomikas vēstures grāmatās kompradoru režīmu raksturo šādi: „Kompradoru buržuāzija piekopj antinacionālu - proimperiālistisku politiku un leģitīmām (nepilnības vēlēšanu tiesībās) un neleģitīmām (mafiozās struktūras un organizētā noziedzība) metodēm tiecas uz varas pārņemšanu valstī visos līmeņos.” Kompradoriski – oligarhiskais režīms tiecas pārņemt savā kontrolē spēka struktūras un tiesu sistēmu, rada valsts vajadzībām neadekvātu birokrātisko aparātu, kura ierēdņi ir ļoti labi apmaksāti – faktiski tiek izveidota specifiska materiālās un morālās stimulēšanas sistēma, kas liek ierēdņiem pieņemt lēmumus režīma interesēs, lai, izpatīkot saimniekiem, saņemtu materiālus labumus un virzību pa karjeras kāpnēm atkarībā no lojalitātes saimniekiem. Kā viens no papildus ienākumu avotiem režīma algotajiem ierēdņiem šādu režīmu apstākļos ir kukuļņemšana. Kompadoru režīma galvenais ienaidnieks ir materiāli un politiski neatkarīga tautas vidusslāņa izveidošanās, kas sasniedzot „kritisko masu” var vērsties pret režīmu visā savā bardzībā. Šī iemesla dēļ kompradoru režīms īsteno valstī tādu politiku, kura ir vērsta uz uzņēmējdarbības bremzēšanu un pret stipra vidusslāņa veidošanos. Režīms savai drošībai realizē tādu ekonomisko politiku, lai ierindas tauta atrastos uz nabadzības robežas, tikai ar tādu – nomāktu tautu ir vieglāk manipulēt un ar populistiskiem lozungiem piespiest vēlēt par režīmam vajadzīgiem cilvēkiem. Kompradoru režīms cenšas „iebarot” radošo inteliģenci, kas savā brīvajā domāšanā var vērsties pie tautas ar režīmam neizdevīgiem aicinājumiem. Oligarhiskie grupējumi un kompradori, kas stāv aiz šiem režīmiem cenšas pārņemt savā kontrolē masu medijus un izmantot tos režīma atbalstīšanā. Latvijas tauta līdz ar neatkarības iegūšanu iekļuva noslēgtā lokā „nabadzība – autoritārisms”. Šī noslēgtā loka būtība ir apstāklī, ka Padomju okupācijas rezultātā atguvām ļoti nabadzīgu valsti. Esam valsts, kuras pavalstnieki vēl joprojām ikdienā aizņemti ar gluži dzīvnieciskām rūpēm par fizioloģisku izdzīvošanu, nevar patstāvīgi aptvert notiekošo globālajā ekonomikā un vietējā politikā, tādēļ ļoti viegli ļaujamies politiskajām manipulācijām, ko veic valsts kopumā un sevišķi mūsu valsts harizmātiskie demagogi. Vēlēšanu likuma trūkumi mūsu valstī dod iespēju samērā leģitīmi nākt pie varas bagātu oligarhu ielikteņiem un ārvalstu kapitāla lobijiem, kuri kā viens tā otrs ir orientēti uz tīri finansiālu ieguvumu saviem saimniekiem. Tā nu mūsu valstī jau no neatkarības iegūšanas brīža izveidojies un pie varas atrodas kompradoru režīms. Latvijas kompradoru režīms ne ar ko neatšķiras no tādiem pat režīmiem citur pasaulē – arī pie mums notiek valsts izlaupīšana vispārējas korupcijas un ekonomiskās noziedzības pavadījumā un, kā jau kompradoru režīmam pienākas, spēka struktūras, kurām būtu jānovērš minētā pretlikumīgā darbība, kontrolē šī paša režīma ielikteņi. Tās struktūras kas, to vai citu iemeslu dēļ, neatrodas režīma kontrolē, tiek nemitīgi diskreditētas un to darbība ar dažādu politisku vai ekonomisku instrumentu palīdzību tiek bremzēta. Stāvoklis Latvijā ir tipisks visām atkarīga perifērijas kapitālisma valstīm, kurās ekonomisko un politisko atkarību padziļina izlaupīšana gan no ārpuses caur kompradorisko lobiju aģentūru, gan no iekšpuses – caur vampirējošo kabatas birokrātisko aparātu un oligarhiskajām shēmām. Tāds pats noslēgtais loks „nabadzība – autoritārisms” jau pusotra gadsimta nemitīgi tiek atražots Latīņamerikā (Lūk no šīs vietas arī aug kājas slavenajam Nobela prēmijas laureāta slēdzienam par Latvijas līdzību ar Argentīnu), kur ar „demokrātisku” procedūru formālu ievērošanu kompradoriski – oligarhisks režīms

VP - Vējonis; MP - Āboltiņa. Vienotība savu vienošanās daļu izpildīja, Bet ZZS viltīgā veidā Āboltiņu "uzmeta"

Bet ko tad citu, kā tukšu salmu kulšanu prot krieviņš(Vējonis) no Pskovas.To taču var redzēt pēc viņa sejas izteiksmes.

R.Vējonis pastudē Dž Baidena runu runu LNB. Lai pamācās no VVF. Starp citu, kā V.Zatlers sevi attīstīja. No sākuma bija nevarīgs, bet tagad ļoti saturīgi par visu prot nofurmulēt domu, jo cilvēks pie sevis strādājis.