Vēstures falsifikācija Krievijas medijos: Latvija 1940.gadā bijusi nabadzīgāka par PSRS

Krievijā populārs publicists, starptautisko attiecību analītiķis, TV raidījumu vadītājs Anatolijs Vasermans šonedēļ savā raidījumā _Diskurss_ vienā no Krievijas TV kanāliem sniedzis skaidrojumu, ka par Baltijas valstu iekļaušanu PSRS sastāvā 1940.gadā nolēmušas Baltijas tautas pašas, kurām “bija pār pārēm noriebušās diktatūras”.“Viņām [Baltijas valstu tautām] pār pārēm bija noriebusies nabadzība. Mežonīga nabadzība pat pēc tā laika mērauklas. Lai ko arī nestāstītu par to, kā izbadējušies padomju karavīri kāri skatījušies uz veikalu vitrīnām. Atvainojiet, arī tagad karavīrs no laukiem kāri skatās uz jebkuras galvaspilsētas veikalu vītrīnām. Bet toreizējo Baltijas republiku vidējais dzīves līmenis bija stipri zemāks nekā Padomju Savienībā”, stāsta Vasermans.Viņš spriež, ka Baltijas valstis nav spējušas gūt labumu no starpkaru perioda ekonomiskā buma 20.gados, kamēr ekonomiskā depresija, kas sākās 1929.gadā, “nomīdija viņus pēc pilnas programmas”, “tostarp leģendārā Baltijas lopkopība nobremzējās, kaut vai tikai tāpēc, ka Rietumeiropā pieprasījuma krituma dēļ nebija kur likt savas govis un cūkas”. “Tātad šīm tautām bija pieriebies. Padomju Savienības loma bija tikai vienā lietā. Padomju armijas klātbūtne, pats klātesamības fakts, nevis kādas viņu darbības, neļāva vietējiem diktatoriem, lietuviešu [Antanam] Smetonam, latviešu [Kārlim] Ulmanim un igauņu [Konstantinam] Petsam ar varu apspiest kārtējo sabiedrības viļņošanos. Kad izrādījās, ka diktatoriem trūkst spēka apspiest tautu, nekas cits neatlika, kā vien piekrist pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām. Un šajās vēlēšanās tauta pirmo reizi visa starpkaru perioda vēsturē ieguva tiesības balsot brīvi. Un nobalsoja par tiem, kas atbalstīja Baltijas republiku atgriešanos vienotas varenas lielvalsts sastāvā”, prāto Vasermans.Tagad 20 gadu laikā Baltijas valstis esot “veiksmīgi atbrīvojušās no okupācijas augļiem”, tajā skaitā “pirmklasīgām rūpnīcām”, “zinātniski pētnieciskajiem institūtiem”, “augstākās izglītības iestādēm” un “kinostudijām, kurās tika uzņemtas filmas, kuras ar sajūsmu skatījās visā Padomju Savienībā un kuras bija pieprasītas arī ārpus tās robežām”.Viņaprāt, Baltijas valstis kopš neatkarības atjaunošanas eksistējušas tikai pateicoties padomju laiku uzkrājumu izpārdošanai, no darbspējīgo iedzīvotāju ārzemēs nopelnītā un Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Savienības dāsnajiem kredītiem.  Vasermans nebūtu pārsteigts, ka pēc šo resursu izsīkšanas Baltijas valstu tautas tāpat kā 1940.gadā vēlreiz nobalsotu par atkalapvienošanos, “ko es šīm tautām patiesi novēlu”. Visu raidījumu iespējams noskatīties šeit.