To nosaka komisijā galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā «Par valsts un pašvaldības kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām».
Komisijas deputāti vienojās, ka turpmāk valsts un pašvaldību sabiedrībās ar ierobežotu atbildību padomes netiks veidotas, savukārt līdz šim izveidotās padomes paredzēts likvidēt līdz 1.maijam.
Paredzēts arī uzlikt ierobežojumus personām, kas pilda kapitālsabiedrības padomes un valdes locekļa amatu, nosakot, ka tās vienlaikus drīkstēs ieņemt padomes vai valdes locekļa amatus ne vairāk kā divās kapitālsabiedrībās.
Turpmāk, ja kapitālsabiedrības valdes loceklis tiks atsaukts no amata pirms termiņa beigām un ja līgumā būs paredzēts atlaišanas pabalsts vai kompensācija, tās apmērs nedrīkstēs pārsniegt divu mēnešu atlīdzību. Savukārt, atsaucot padomes locekli pirms amata termiņa beigām, viņam nedrīkstēs izmaksāt nekāda veida pabalstus vai kompensācijas.
Likumprojektā iekļautas arī prasības personām, kas ieņem kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļa amatu. Šos pienākumus varēs pildīt fiziska persona, kura pārvalda valsts valodu un kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina amata uzdevumu profesionālu izpildi.
Pašlaik likums paredz, ka pārstāvja pienākumus ministriju kapitālsabiedrībās var pildīt tikai valsts sekretārs. Taču atsevišķās ministrijās kapitālsabiedrību skaits ir tik liels, ka vienam cilvēkam šos pienākumus pilnvērtīgi un kvalitatīvi izpildīt nav iespējams.
Tāpēc likumprojekts paredz tiesības valsts sekretāram norīkot citu amatpersonu pārstāvēt ministriju kapitālsabiedrībā. Tādā gadījumā šis darbinieks pienākumus veiks viņam noteiktās mēnešalgas ietvaros un nevarēs saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību. Tādi paši nosacījumi attieksies uz ministru kā kapitāla daļu turētāja pārstāvi.
Paredzēts, ka grozījumi likumā «Par valsts un pašvaldības kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» stāsies spēkā 1.aprīlī.