"Šobrīd, vai valdība kā komanda un vai visi šīs komandas locekļi darbojas pietiekami spējīgi, uz valsts attīstību orientēti – tas būs jautājums, par kuru mēs tuvākajā laikā lemsim un es ceru, ka mēs varēsim piedāvāt kādus pozitīvus risinājumus," norāda Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Vēl konkrētāks sarunā ar De facto ir no Vienotības saraksta ievēlētais Saeimas deputāts Klāvs Olšteins. Viņš ne tikai cer, ka partija atgūs sabiedrības uzticību ar valsts reformu plānu un valsts uzņēmumu pārvaldīšanas uzticēšanu profesionāļiem, bet arī ar to, ka "valdības darbā ienāktu arī jaunas vēsmas, es nerunāju tikai par personālijām, bet arī par darbību kā tādu - kad valdības darbs uzņems otru tempu."
Lielākoties De facto aptaujātie Saeimas deputāti no apvienības Vienotība reitingu lejupslīdi skaidro ar budžeta konsolidācijas pasākumiem un nepopulārām pārmaiņām, kas sekojušas budžeta pieņemšanai. Bet kā lielākā kļūda visbiežāk tiek piesaukti nevis kļūdaini pieņemti lēmumi vai darbības, bet tieši padarītā izskaidrošana sabiedrībai.
Kādēļ uz slikto pusi mainās atbalsts Vienotībai, seko arī daudz sarežģītāki skaidrojumi. Tā, Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis uzskata, ka pret ekonomikas ministru Arti Kamparu (Vienotība) un ne viņu vien, tiek vērsta speciāla nomelnošanas kampaņa.
"Mēs saredzam, ka mūsu cilvēkiem vai ministriem tiek vērsta ļoti pārlieku liela uzmanība un tieši negatīvā plāksnē uzmanība, kas manuprāt, mūsuprāt ir apzināti organizēta un apzināti veidota. (..) Es domāju, ka ar laiku arī Arti Kamparu nomelnojošās kampaņas detaļas atklāsies un mēs uzzināsim, kurš bija tas, kurš to praksē realizēja," tā De facto saka Dz.Zaķis.
Iepriekš līdzīgu versiju par apzinātas kampaņas vēršanu pret Vienotības politiķiem izplatīja arī premjers Valdis Dombrovskis.
Vienotības pārstāvju teiktais liek secināt, ka viņi apzinās - varas partijai reitingu zaudēšana ir likumsakarīga. Bet izskatās, ka Vienotības politiķi nespēj pieņemt viņiem kā varas partijai pastiprināti pievērsto mediju un sabiedrības uzmanību.
Saskaņā ar Latvijas faktu datiem, partiju apvienību pērn, mēnesi pēc vēlēšanām atbalstīja 18,9 procenti vēlētāju, janvārī atbalstītāju skaits mazliet pat pieauga, līdz 19,4%, bet februārī jau sāka sarukt un apstājās pie 18,2%, martā tie bija 17,6 procenti, aprīlī – vairs tikai 14,2 procenti. Atsevišķas citas aptaujas uzrāda pat skarbāku lejupslīdi.