Vīķe-Freiberga: Izsūtījums nedraud, laipni lūdzu, būsim radoši!

Augsti godātie radošie darbinieki, augsti godātie kultūras cilvēki, kas mums ir tik plašā pulkā Latvijā, dāmas un kungi!

Es jūtos ļoti pagodināta būt ieaicināta šajā plēnumā un runāt pēc tik daudziem spožiem, dziļi pārdomātiem un, es ceru, ietekmējošiem sniegumiem. Šis plēnums, man šķiet, apzināti sasaucas ar vēsturisko Radošo savienību plēnumu, par kuru Vita Matīsa tik spoži jums atgādināja. Un, jā, toreiz tie bija citi laiki nekā šodien, un paldies dievam, ka tā.

Radošās savienības, ja tā padomā, ir padomju laika izgudrojums. To attieksme ar valsti un sabiedrību bija visas tās sistēmas radīta un vadīta. Un, jā, tajos apstākļos un tajā vidē radošais gars izdzīvoja, tas palika kā ogle zem pelniem un uzplaiksnīja tajos brīžos, kad uzpūta labvēlīgs vējš. Un tad, kad radās vēsturiskā iespēja savu roku pielikt vēstures ratam, kad tas bija gatavs par kādu zobratu vismaz pagriezties, tad bija radošā Latvijas inteliģence gatava to darīt. Un tas nav mazsvarīgi. Tas ir liels guvums mūsu tautai.

Paldies tiem, kas toreiz savu roku tur pielika. Un paldies visiem tēviem un mātēm, kas savās ģimenēs šādus uzaudzināja radošus cilvēkus. Ja mūsu tautai nebūtu bijis šis kopējais garīgais spēks, kura izpausme un mute kļuva: dzejnieki, rakstnieki, mūziķi, dramaturgi, visi citi, kam radošais gars un talants bija no dieva dots un savas vides audzināts un izkopts, tad, nē, mēs nebūtu atguvuši savu neatkarību un, nē, mēs nebūtu tur, kur mēs šodien esam, un, nē, mēs nebēdājamies par tām nelaimēm, kas mūs šodien piemeklē, bet par kurām, ticiet man, ļoti daudzās pasaules malās cilvēki būtu gatavi lūgt dievu no rīta līdz vakaram, kaut arī mums būtu tādas problēmas, kā viņiem.

Katram laikam savi izaicinājumi, savas grūtības, kas ir pārvaramas. Ja no savas krīzes nemācīsimies, no kā tad? Krīzes, kas prasa virzību un atrisinājumu. Tieši pārejas, neskaidrības, haosa, kaut kā iepriekšējā sašķobīšanās un sagrīļošanās brīžos, ir izdevība radošam garam, radošai domai, kādai idejai, kas citus spēj pārliecināt un aizraut, nākt un parādīties, un izmēģināt savu spēkus.

Viens nav cīnītājs un nekad nav bijis. Viens var būt domātājs, dzejnieks, var būt daudz kas. Bet tas kļūst par sabiedrības spēku tikai tad, ja šis aicinājums, un šī doma jau izskanēja šajā noslēguma sesijā, ideja, aicinājums, piedāvājums rod atbalsi, rezonansi, reakciju citos. Cik daudzos citos, tas ir atkarīgs no domas, gara, no radošā gara spēka. Citam vairāk, citam mazāk. Ir spožas domas, kas varbūt kaut kur noklīst un netiek dzirdētas. Un ir dažreiz ļaunas un kaitīgas domas, kas rod plašu rezonansi. Arī tā notiek.

Demokrātiskā savienībā, kuru esam izcīnījuši, pateicoties Latvijas tautas ticībai brīvībai un neatkarībai un savai gatavībai upurēties un strādāt demokrātijas labad. Un laikam radoši gari pasaules globalizētajā finanšu sistēmā ir nākuši ar ļoti radošiem un inovatīviem risinājumiem finanšu instrumentiem, kas mūs visus ir noveduši absolūta kraha priekšā. Citi radoši gari, es ļoti ceru, atradīs arī veidus, kā saplēstos atkal traukus salīmēt un nopirkt jaunus to vietā. citas izvēles jau mums nav. Pārejas laiks, krīzes laiks – tā ir izdevība lietas mainīt, pārdomāt un pārvērtēt. Šis ir tas brīdis, kad idejām jānāk, tām jāmeklē sava rezonanse un atbalsts sabiedrībā. Ja tās to gūs, tad tās dzīvos, būs kā liesmas, kā ugunskurs, kas pārņems tautu, ja ne, tās noplaks. Radošam garam ir tā brīvība aizraut tautu.

Brīvība mums ir, izsūtījums nedraud, laipni lūdzu, būsim radoši un veidosim radošu nākotni!