Kā teica eksprezidente, viņa neizslēdz tādu iespēju, lai gan nav arī uzstādījusi to sev kā nepieciešamu programmu. Viņa gan varot skaidri pateikt, ka pati deputāta kandidāte nebūs. "Laikam jau manam vārdam savs svars ir palicis, jo es dzirdēju, ka top atkal kāda ķengu grāmata par mani. Tas nozīmē, ka kāds vērtē nopietni manu potenciālo politisko iespēju," raidījumā norādīja eksprezidente.Savukārt Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles atgriešanos partijas priekšsēdētāja amatā un aktīvajā politikā viņa vērtēja kā ekspremjera pēdējo izmisuma soli, lai partiju glābtu no izdzišanas ļaužu acu priekšā, ņemot vērā katastrofāli zemos reitingus. Pēc viņas domām, gatavība gāzt valdību patlaban ir no vairākām pusēm, bet, vai tas izdosies, būs atkarīgs arī no premjera spējas turēt koalīciju grožos. Valdības maiņa patlaban, pēc viņas domām, atkal pasliktinātu Latvijas kredītreitingu. Vaicāta, cik bieži viņai nācies vilties cilvēkos, par ko viņa vēlēšanās atdevusi savu balsi, V.Vīķe-Freiberga atzina, ka "daži cilvēki beigu beigās izrādās, ka padara labāku darbu, nekā sākotnēji sagaidīja, citi – otrādi".V.Vīķe-Freiberga raidījumā norādīja, ka viņas kandidēšana uz Eiropas Savienības (ES) prezidenta amatu nav īsti saistīta ar atgriešanos aktīvajā politikā Latvijā. Tāpat viņa neuzskata, ka viņas virzīšana šim amatam kaut kādā veidā ietekmēja to, kuru ES komisāra portfeli ieguva Andris Piebalgs.Lūgta novērtēt pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera darbu, viņa izteicās, ka pašreizējais valsts vadītājs ir ļoti centies prezidentūras institūtu turēt pēc iespējas augstā līmenī un visiem saviem spēkiem centies iekāpt šajās kurpēs, kurās cilvēks iekāpj, stājoties šajā amatā."Ko sēsi, to pļausi" – ar šādiem vārdiem viņa savukārt raksturoja pašreizējo situāciju valstī. Viņa atzina, ka prasības no ārienes, proti, starptautiskajiem aizdevējiem, ir ļoti skarbas, nežēlīgas, bet valdībai rīcības brīvība ir ļoti šaura. Beigu beigās nemaz tik rūgti sūdzēties nevaram, ka budžets ir pieņemts un apstiprināts, jo vienbrīd sāka izskatīties, ka partijas, gatavojoties vēlēšanām, ir sākušas katra pozēt ar skaistāko profilu un izcelt savus muskuļus, nedomājot, ka valsts vairākus gadus ir dzīvojusi pāri saviem līdzekļiem, teica V.Vīķe-Freiberga.Viņa vērsa uzmanību arī uz to, ka Latvijā ir ierēdņu pārprodukcija, proti, ir vairāk ierēdņu, nekā efektīvai valsts pārvaldei vajadzētu būt.V.Vīķe-Freiberga pauda pārliecību, ka kritēriji jaunām valstīm, lai pievienotos eiro zonai netiks pazemināti. Par to liecinot viņas kontakti ar baņķieriem un citiem. Viņi esot ārkārtīgi stingri šajā jautājumā un uzskata, ka tas būtu nopietns drauds eiro zonai. Eksprezidente atļāvusies "šiem kungiem un dāmām" atgādināt, ka jau eiro zonā esošās valstis pašas arīdzan ne visas atbilst visiem kritērijiem, uz ko viņa saņēmusi daiļrunīgu klusēšanu.Runājot par latviešu pašapziņas celšanu krīzes laikā, viņa pauda viedokli, ka ikvienam cilvēkam iekšā ir milzīgs spēks, cilvēkam prātam neaptverami garīgie spēki. Viņa aicināja atcerēties, ka cilvēks pasaulē nav viens. Cilvēkiem liekas, ka viņi ir atstumti, ka ir kā pamesti bāreņi, taču ikvienam cilvēkam iekšā ir mizlīgās enerģijas un iespējas tās uzlādēt, ja cilvēks atveras kaut kam par sevi pārākam, un tam "nav jābūt kādam īpašam tēlam, piemēram, kādam Ziemassvētku vecītim ar baltu bārdu" vai kam tādam, klāstīja eksprezidente.
Viņa gan uzskata, ka cilvēku aizbraukšana no Latvijas ir latviešu tautas izdzīvošanas lielākais risks.
V.Vīķe-Freiberga arī minēja, ka tādos laikos kā karš, kad bumbas krita uz galvas, nebija ko ēst un ģērbt mugurā, mēra laikos, latvieši izdzīvoja, tādēļ "nevajag izsamist". Tāpat vajag atcerēties, ka ekonomikas attīstība ir cikliska.
Tagad V.Vīķe-Freiberga sākusi rakstīt memuārus par savu bērnību.