Ministrs norādīja, ka Latvija līdz šim ir iestājusies par stingrāku noteikumu dalībvalstīm izvirzīšanu un lielāku automātiskumu lēmumu pieņemšanas procedūrās, lai ES valstis realizētu piesardzīgu fiskālo politiku un nepieļautu pārmērīgu budžeta deficītu. Līdzšinējās sarunas un pieredze ES dalībvalstu ietvaros parādījušas, ka diemžēl ne visas dalībvalstis bija gatavas to ievērot, jo īpaši Eiropas dienvidu valstis.
ECOFIN sarunu rezultātā par ekonomiskās pārvaldības uzlabošanu ir panākta laba politiskā vienošanās, kas arī atbilst Latvijas interesēm un pozīcijai. Šis jautājums būs arī premjeru dienas kārtībā nākamnedēļ Eiropadomē, informēja Vilks.
Pēc viņa teiktā, ir svarīgi saprast, ka ambiciozāka ekonomikas pārvaldības pakete ir jāievēro ne vien Latvijai, bet arī visām citām dalībvalstīm. Jo, kā zināms, vienas dalībvalsts dziļās ekonomiskās un finansiālās problēmas tik integrētā tirgū, kāds ir ES tirgus, var ļoti ātri kļūt par citas dalībvalsts problēmām ar visai negatīvām tālākām sekām.
Ņemot vērā iepriekšējos gados piekopto neadekvāto fiskālo politiku, ļoti svarīgi, lai Latvija varētu pieņemt un ieviest Fiskālās disciplīnas likumu, kā arī nostiprinātu tā pozīcijas Satversmes līmenī. Tas ir būtisks priekšnoteikums, lai mēs varētu izpildīt šo jauno ES regulējumu un nenonāktu sankciju zonā, atgādināja finanšu ministrs.
"Mēs pildām visas starptautiskās saistības attiecībā uz valsts budžeta deficīta samazināšanu, lai stabilizētu ekonomisko situāciju Latvijā. Esmu pārliecināts, ka visās ES dalībvalstīs ir jābūt augstiem standartiem un stingrai pieejai fiskālās politikas veidošanā un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā," norādīja Vilks.
Viņš arī norādīja, ka Latvijai svarīgākais šobrīd ir nodrošināt pārmērīga budžeta deficīta (zem 3%) izbeigšanu līdz 2012.gadam.
LETA jau ziņoja, ka 15.martā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri vienojās par sešiem jauniem noteikumiem, kas paredzēti, lai ciešāk kontrolētu budžetu īstenošu un sodītu valdības ar pārlieku lieliem deficītiem.
Tādējādi ES ministri noslēguši vairākus mēnešus ilgušās pārrunas par jauniem noteikumiem attiecībā uz valstu budžeta pārvaldību, kas paredz finanšu sodus valstīs, kas atkārtoti pārkāpj bloka Stabilitātes un izaugsmes paktu.
Ministri atzinuši, ka "pašreizējie ES instrumenti nerada apmierinošu valstu budžetu deficītu samazinājumu un nepietiekami rūpējas par makroekonomikas nelīdzsvarotībām", teiks ES paziņojumā.
Ministri nolēmuši, ka valstīm piemērotās soda naudas tiks ieskaitītas ES finanšu glābšanas fondā.
Šie noteikumi ir daļa no plašajiem pūliņiem novērst iespējamību atkārtoties parādsaistību krīzei, kas satricināja eirozonu un lika Grieķijai un Īrijai vērsties pēc vērienīgas ārvalstu palīdzības.