Tiesībsarga birojs pārkāpumu konstatēja LTV pērnā gada priekšvēlēšanu debašu organizēšanā, taču šogad dalībnieku atlasē būtisku atšķirību nav un pilnīgi visas partijas var piedalīties tikai trijos tematiskajos diskusiju raidījumos, bet ne debatēs reģionos. Gan pērn, gan šogad lielākajā daļā raidījumu varēja piedalīties tikai tie politiskie spēki, kuri, pēc socioloģisko pētījumu rezultātiem, varētu pārvarēt 2% barjeru. Visiem netika nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, norāda Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.
Tiesībsarga ieskatā reitingi nav objektīvs kritērijs, kas var noteikt, kuriem politiskajiem spēkiem ir tiesības izteikties priekšvēlēšanu diskusijās televīzijā, ko finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Visām partijām esot jādod vienlīdzīgas iespējas piedalīties debatēs, bet, kā to organizēt, esot LTV menedžmenta jautājums.
LTV līdztiesības principa pārkāpumu neatzīst. LTV 1. kanāla satura redaktore Sarmīte Plūme skaidro, ka visām partijām piedāvāts bezmaksas aģitācijas raidlaiks, partijām būs arī iespēja piedalīties raidījumā Labrīt, Latvija!, taču «mūsu debates notiek pēc mūsu pašu nosacījumiem».
Tam piekrīt arī eksperti. Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks Sergejs Kruks norāda, ka mediji var atlasīt debašu dalībniekus, piemēram, pēc tā, cik interesantas ir viņu idejas un piedāvājums. Arī Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Juzefovičs uzskata, ka tiesībsargs ignorējis mediju loģiku, jo nevar iegūt kvalitatīvu diskusiju ar ļoti lielu dalībnieku skaitu. Diskusiju dalībnieku atlase ir «kompromiss ar demokrātiju», jo mazajām partijām ir mazākas iespējas sevi parādīt. Taču, viņaprāt, līderu debates ir vienīgais formāts, kurā tehniski grūti iekļaut visas partijas, bet tas nenozīmē, ka mazās partijas var neiekļaut arī cita formāta raidījumos, kuros izsakās vadošie politiskie spēki. Piemēram, LTV raidījuma De facto rubrikā 100 krēsli būtu jāanalizē ne tikai lielās, bet arī mazās partijas.
Tiesībsargs aizrādījis tikai LTV, taču Latvijas Radio (LR) uz tematiskajām diskusijām aicina vēl mazāk dalībnieku - tikai partijas un apvienības, kurām prognozētas iespējas pārvarēt 5% barjeru (tās ir Zatlera Reformu partija, Saskaņas centrs, Vienotība, ZZS, VL-TB/LNNK). LR diskusiju vadītājs Aidis Tomsons stāsta, ka katras partijas vadītājs ir aicināts piedalīties iztaujāšanā, kurā klausītāji var uzdot jebkuru jautājumu, bet tematiskajās diskusijās dalībnieku skaits ir ierobežots, jo tas ir klausītāju interesēs. Nevar uztaisīt stundu garu diskusiju par augstāko izglītību ar 13 dalībniekiem, saka A. Tomsons.
Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas numurā!