VISC: matemātikas eksāmena 9.klasēm grūtības pakāpe bija atbilstoša tiem, kas mācījās

Nu par to izlaišanos. Nezinu gan vai ir tikai tā, ka izlaišanās ietekmē mācības vai tomēr ir arī otrādi - garlaicīgas lekcijas liek smadzenēm strādāt citā virzienā. Atceros, ka man klasē lielāko troksni matemātikas stundās radīja nevis dunduki, bet gan tie, kas uztver visu nedaudz ātrāk kā programmā paredzēts un traucē tiem, kam tā uztveršana nebijā tik ātra. Skolotajam šāda situācija nemierīgos vajadzētu kaut kā nomierināt, bet mūsu gadījumā mēs klasē bijām 33 skolēni - tā ka arī no pasniedzēja brīnumus un personisku attieksmi sagaidīt ir grūti. Rezultāts bija tāds, ka 9 kl. matemātikas stundās tika spēlēta zolīte (risinājums, lai netraucētu citiem mācīties). Manuprāt matemātikas stundās būtu jāmāca rēķināt procentu maksājumus par kredītiem uzcenojums un nodokļus. Vismaz bērni mācītos, kur nauda rodas un kur paliek. Un būtu interesanti.

gpiekrītu, gan standarti , gan uzdevumi neatbilstoši. ISEC katru gadu cenšas eksāmenā kaut k'ā īpaši pārstteuigt ar uzdevumiem. Nezinu, kādi būtu rezultāti, ja tie paši skolotāji viniem nepalīdzētu risināt eksāmenā uzdevumus.

bet standarti taču neatbilst 9.kl. līmenim, līdz ar to arī eksāmena uzdevumi neatbilstoši.. Matemātikas skolotājiem patīk palīdzēt risināt uzdevumus skolēniem eksāmena laikā?

Berni sez pie komjutera ziema vai vasara. Vasara berni stradaja.pirmo algu nopelnija. 1984.gada man bija 11 gadi. stradaju siltumnica, raveju nelkes,par pirmo algu nopirku kleitu,kura man loti patika. Loti gaidiju 1.septembri,kad vares iet skola. Tagad berniem nav kur stradat,vini nemaz nezin .kas tas ir dards. Skola iet tas ari ir darbs,macities,gut zinasanas.

Ja bērni gadiem ilgi mācīsies no vecajām un labajām grāmatām, tad kā gan izdevniecības tiks pie miljoniem. Mācību grāmatu maksa ir kolosāla. Tā pati vēsture 9. kl. maksā 20 Ls ( ir divas daļas).

Vainīgs ir slinkums, atpūtas un nekā nedarīšanas kults.

Te runā par matemātiku... ienāca prātā bieži vien izskanējušais viedoklis arī par valodu, ka latviešu valoda esot tik sarežģīta, cik reti kura vēl esot. Vai, ka ārzemnieki to apgūstot labāk par mums pašiem. Tam kājas aug no tā, ka cilvēki jauc divas lietas - gramatikas zināšanas un zināšanas par gramatiku. Pie vainas ir arī tas iesīkstējušais veids un terminoloģija, caur kuru pamatskolā mēģina tālāk nodot zināšanas, vai tās būtu ar matemātiku vai dzimto valodu saistītas. Ieskatoties kādā lasāmvielā, kas domāta pieaugušajiem, nereti secināms, ka, pretēji sagaidāmajam, daudzi jautājumi tiek apskatīti vienkāršāk, nav sajūtas, ka atrodies pāļu dzīšanas laukumā. Ir pat speciālas sērijas "iesācējiem" (latvijiešu valodā - "čaiņikiem" vai "dummies") par visu, kas dzīvē noderīgs. Tikai, lūk, bērnus tas gan neskar. Tur var atļauties eksperimentēt, katru gadu "cept" jaunus mācības literatūras blāķus, jo izdevniecības grib pelnīt, savukārt programmu sastādītājiem ir pašiem savi mērķi. Mainoties laikiem un paradumiem, ir jādomā arī par programmas pielāgošanu bērniem. Tie vairs nav tie paši bērni, kādi bijām mēs vai mūsu vecāki. Ja reiz bērni ir aizgājuši, teiksim, pa datorizācijas ceļu, tam ir daudz blakus izpausmju, tai skaitā arvien mazāka paļaušanās uz savu atmiņu. Atvērs Google, atradīs un izlasīs. Un tamlīdzīgi. 2010. gadā jau ar piebildi - ja par atrasto samaksās. Vai šāda adaptēšanās videi notiek arī mācību programmu līmenī?

Ne es savos skolas gados sapratu, ne arī tagad saprotu, kā tie kuteri pa straumi un pret straumi peld, kurā brīdī un kāpēc abi satiekas... A, piemēram, 5. klases grāmata pilna ar tādiem uzdevumiem, bet diemžēl nav neviena parauga, kā vecāks varētu palīdzēt bērnam iemācīties tādus uzdevumus risināt... Ko iesākt mammai, tētim, vecmāmiņai, krustmāmiņai, kurai pašai matemātiskās domāšanas nav, bērnam vairāk velk uz humanitārām zinātnēm, bet skolā prasa arī teksta uzdevumu risināšanu? Skolotājs tā iemīlējies savā matemātikā, ka nesaprot, kā citi var nesaprast; vecākiem nav sevišķas nojausmas, kā tos uzdevumus risināt; bērns arī izmisumā... Fināls – privātskolotājs vai briesmīgs vērtējums eksāmenā.

Eksāmena sastādītāji savu darbu izdarīja labi. Par skolotājiem nezinu.

Skolnieki ir izlaisti. Tāpēc arī vairs nespēj neko atrisināt. Pēc pieciem gadiem visi brīnīsies par augsto bezdarbu, kas nekrītas - kā nu nē, dundukiem nekādu sakarīgu darbu nevar iedot.

Nu nevajag nolikt bērnus - mēs pieaugušie esam atbildīgi gan par bērnu uzvedību, gan sekmēm. Un, ja mums ir psiholoģiskas problēmas, tad nevajag vainot pie tā bērnus. Konkrētajā gadījumā arī ir vainīgi gan mācību programmu sastādītāji, gan skolotāji, gan vecāki, gan eksāmena sastādītāji. Un jāsāk strādāt ir tieši ar pieaugušajiem - lai viņi savos un visas Latvijas bērnos iemācās saskatīt labās īpašības un potenciālu (gluži kā Dziesmu svētku laikā, kad visi par bērniem bija sajūsmā)- ar nievājošu attieksmi var tikai kompleksus un slinkumu iedzīt.

es vispār nesaprotu, kapēc ir nepieciešams rakstīt jaunas matemātikas grāmatas, ja menča grāmatas ir labu labās. pamainījās mācību programma uztaisam menča grāmatas redakciju un izdod, vienu redakciju pa visus latviju. nevis katrā skolā sava grāmata, plus tās jaunās grāmatas ir garām. pilns ar nekorekti noformulētiem uzdevumiem. un kā zināms noformulēt uzdevumu un noskaidrot visus dotos ir puse no atrisināta uzdevuma. es ta to uzdevumu varu atrisināt, jo kādreiz esmu tādus uzdevumus risinājis un zinu, kas ar to uzdevumu domāts, bet pirmoreiz risinot...

mācību stunda ir 40 min., no kurām trešadaļa paiet, skolotājam taisot cirku, lai vispār bumbulīši redzētu, kurā lpp grāmata atverama un kuršuzdevums tagad tiks muļļāts 15 min. un tas ir katru dienu un katrā stundā, jo skolēnam ir tiesības uz šo un to, bet pienākumi pret skolotāju, klasesbiedriem, vecākiem un galu galā pret sevi nav. te nu ir brīvība.

Kāpēc vecākiem būtu jādara skolotāju darbs jāmāca, piem.matemātika, ko varbūt vecāks nemaz nesaprot. Katram jādara savs darbs, bet skolotāji grib, lai vecāki māca bērnus, pēc nostrādātas darba dienas. Vecāku pienākums ir sagatavot bērnu skolai, apgādāt ar nepieciešamo, bet jāmāca skolotājiem, nevis aizbildināties, ka mums par to nemaksā.

Par Menci piekrītu, reti kur lieto viņa grāmatas, bet lieto nepārdomāti sarakstītas, kurās nav pat pietiekoši vingrinājumu, lai nostiprinātu iemācīto vielu. Jaunās grāmatās nav nekādas agrāk mācītās vielas atkārtošanas, un vispār tās var raksturot ar vienu vārdu - haoss.