Turklāt nav kritēriju, kā jāsaprot novērtējums "teicami", "labi", "apmierinoši" vai "sarunvalodas līmenī". VVC vēlas mainīt deputāta kandidāta kartīti attiecībā uz valsts valodas prasmju novērtējumu. "Ir jāmaina deputāta kandidāta anketa," uzskata Kursītis.
Viņaprāt, vienīgais veids, kā šo problēmu varētu risināt, ir, kandidāta kartītē uzrādīt, ka kandidātam ir vai nu augstākās pakāpes valsts valodas prasmju apliecība, vai arī centralizētā latviešu valodas eksāmena (pēc 2000.gada) novērtējums. "Tas būtu objektīvi un neļautu sameloties," piebilda VVC pārstāvis.
Vienlaikus Kursītis norādīja, ka šo problēmu nākamajās vēlēšanās - tuvākās ir pašvaldību vēlēšanas 2013.gadā - daļēji risinās jaunie Ministru kabineta noteikumi, kas stāsies spēkā nākamgad, jo no 1.septembra arī privātuzņēmumu valžu locekļiem, struktūrvienību vadītājiem, direktoriem būs jāzina valsts valoda augstākajā līmenī. Tieši no šī loka nereti tiek ievēlēti pašvaldību un arī Saeimas deputāti.
Iepriekšējā Saeimas sasaukumā valodas nezināšana nebija tik liela problēma, jo pirms četriem gadiem deputātu kandidātiem pirms vēlēšanām bija jāuzrāda augstākās pakāpes valsts valodas prasmes apliecība. Tagad šī norma ir svītrota un vienīgā prasība ir pašnovērtējums, atgādināja Kursītis.