Toreiz to reti kurš uztvēra nopietni, paredzot, ka četru kandidātu konkurencē sarūk visu izredzes. LZP tagad būs jālūkojas pēc jauna līdera, bet premjerei Laimdotai Straujumai (Vienotība) jāaicina Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) izvirzīt jaunu aizsardzības ministra kandidātu, kura uzvārdu neviens vēl nevarēja nosaukt.
Pirmajā vēlēšanu kārtā par Vējoni nobalsoja 34 deputāti, par Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) izvirzīto Egilu Levitu – 24, par Sergeju Dolgopolovu (Saskaņa) – 23, par Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderi Mārtiņu Bondaru – septiņi. Viņš no sacensības izstājās pirmais, nākamais bija Dolgopolovs. Kad par deputātu simpātijām cīnījās vairs tikai divi kandidāti, Vējonis saņēma 46, bet E. Levits – 26 balsis. Pēdējā kārtā deputātiem bija jāizšķiras vairs tikai par to, vai atbalstīt ZZS virzīto kandidātu vai cerēt, ka jaunu vēlēšanu rezultātā Latvija iegūs pārliecinošāku nācijas līderi – tieši tādu daudzi vēlējās redzēt tagadējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa pēcteci.
Nacionālā apvienība izvēlējās cerēt uz veiksmi jaunās vēlēšanās, kurās atkal kandidētu Levits. Uz vaicāto, kas ļauj domāt, ka pēc desmit dienām viņam būtu lielāks atbalsts Saeimā, NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars atsaucās uz sabiedrības viedokli, kura iespaidā deputāti, viņaprāt, varētu mainīt attieksmi. Tas gan neizklausījās ticami. "Valsts prezidents ir nacionālais simbols. Mēs vērsīsimies pie partiju vēlētājiem, un šis process pieņemsies spēkā," bija pārliecināts Dzintars. Tas tikai pastiprināja iespaidu, ka NA šīs vēlēšanas izmanto arī tam, lai celtu savu autoritāti. Tas, ka jaunā prezidenta ievēlēšana netika uzņemta ar acīmredzamām gavilēm, radīja iespaidu, ka, iespējams, Vējoņa izredzes vairojis tas, ka daudzi neticēja iespējām jaunā vēlēšanu cēlienā tikt pie tāda prezidenta, kādu sagaida sabiedrība. Arī par kuluāros bieži minēto diplomātu Māri Riekstiņu izskanēja šaubas no vairāku frakciju deputātiem, bet startēšanu vēlreiz ar šiem pašiem kandidātiem sabiedrība varētu nesaprast – to atzina vairāki politiķi.
No deviņiem Vienotības deputātiem, kas bija balsojuši par Levitu, pēdējā kārtā Vējoni atbalstīja septiņi, un tas bija pietiekami viņa ievēlēšanai. Tomēr tā nebūtu notikusi bez opozīcijas atbalsta. Aizklātā balsojumā deputātiem ir tiesības neatklāt, kā kurš ir rīkojies, un opozīcijas pārstāvji šīs tiesības izmantoja. Vieniem šķita, ka nepieciešamais atbalsts nācis no LRA un partijas No sirds Latvijai, kas jau agrāk bijusi tuvs ZZS sabiedrotais, taču, cituprāt, tā ir bijusi daļa no Saskaņas. Minēto partiju līderi neatklāja, kā balsojuši viņu pārstāvētie politiskie spēki. Saeimā bija ieradies arī Saskaņas līderis Rīgas mērs Nils Ušakovs un vēl vairāki cilvēki, kas parlamentā ierodas tikai tad, kad ir īpaši notikumi.
Prezidenta kandidāti sēdēja pirmajā rindā. Levits bija atnācis kopā ar dzīvesbiedri Andru un meitu Indru. Piedāvājums apmeklēt sēdi kopā ar tuvajiem cilvēkiem bija izteikts visiem kandidātiem, bet to vēl izmantoja tikai Bondars, kuru pavadīja dēls Daniels – viņš draudzīgi tērzēja ar Vējoni. Savukārt vakarpusē prezidenta kandidātam jau līdzās apsēdās partijas biedrs Indulis Emsis, kurš savulaik bija pirmais Zaļās partijas premjers Eiropā. Levits pēc vēlēšanu rezultāta paziņošanas apsveica jauno prezidentu un žurnālistiem sacīja, ka turpinās darbu Eiropas Savienības Tiesā, kur viņam pilnvaras beidzas 2018. gadā. Tāpat Levits arī aktīvi iesaistīsies Latvijas likumu pilnveidošanā. Viņš tic, ka kādreiz arī Latvijas parlamentā ar jaunu politiķu paaudzi ienāks tāda politiskā kultūra, kāda tā ir Eiropā.
Par veiksmīgu vēlēšanu iznākumu īstas pārliecības līdz pēdējam nebija arī jaunā prezidenta atbalstītājiem. Vējoņa brīvā izturēšanās visas dienas garumā radīja iespaidu, ka viņš pats vēl nav noticējis šīm pārmaiņām savā un arī savas ģimenes dzīvē. Jau pēc ievēlēšanas, dodoties teikt tradicionālo jaunā Valsts prezidenta uzrunu, viņš, uzkāpis tribīnē, tvēra minerālūdens pudeli un nevilšus noteica, ka vispirms esot jāierauj. Šķita, ka arī runu Vējonis iepriekš nav gatavojis, taču daudzu gadu garumā gūtās uzstāšanās iemaņas ļāva veiksmīgi tikt galā ar šo uzdevumu. Pateicoties kolēģiem un arī konkurentiem, ar kuriem kopā aizvadītas vairākas diskusijas medijos, Vējonis uzsvēra, ka arī turpmāk viņa prioritātes būs iekšējā un ārējā drošība, kā arī reģionu un visas valsts attīstība.
Visu Ināras Egles rakstu Zaļajiem pirmais prezidents Eiropā lasiet ceturtdienas, 4. jūnija laikrakstā Diena!
