Rīgā Latvijas Universitātē notikušās diskusijas noslēgumā viņš uzsvēra, ka, pašiem nemanot, sarunās izskanējusi tāda vērtība kā uzticība. V.Zatlers norādīja, ka uzticēšanos nevar "pasūtīt no augšas", to neiedos ne valdība, ne prezidents, ne kāds garīgs līderis, tā ir jāveļ kā sniega pika. "Vai mēs pēc šīs diskusijas viens otram uzticamies vairāk nekā vakar vai šorīt? Ja jā, tad forums ir savu pirmo sniega pikas efektu panācis," uzskata prezidents.
Viņš arī norādīja, ka bieži apmeklē skolas un skolēniem ir pilnīgi skaidra vērtību skala pareizā secība, taču tā pazūd, kad skolēni ienāk pieaugušo vidē, "mūsu radītajā vidē".
Atsaucoties uz diskusijā izskanējušajām runām par valdību, V.Zatlers norādīja, ka viņam ir priekšrocība - viņš ir redzējis trīs valdības, katru ministru "aptaustījis personīgi, izrunājies ar viņu". Viņaprāt, ir jārada pašiem sava nacionālā valdība. Savukārt runājot par profesionāļu veidotu valdību, V.Zatlers paziņoja: "Dāmas un kungi, problēma ir kur citur, ne tehnokrātijā un ne profesionalitātē. Problēma ir tā, ka politiskā vide neļauj šos profesionāļus un speciālistus savā jomā uzturēt." Kā piemērus viņš minēja veselības ministru Ivaru Eglīti, kas ir ārsts, un izglītības ministri Tatjanu Koķi, kas ir profesore - viņi ir profesionāļi, bet tiek uztverti kā diletanti, jo politiskā vide "uzliek šo neprašas tēlu".
Tādēļ, pēc V.Zatlera domām, ir jāpievēršas politiskās vides sakārtošanai.
Viņš piekrita idejai, ka nepieciešams nacionāls līgums Latvijas nākotnei, un tas, viņaprāt, ir iespējams, ja to darīsim tagad nevis pēc 10 gadiem.
Komentējot žurnālista Jāņa Dombura ideju par oligarhu un uzņēmēju līgumu, prezidents teica, ka "arī tā nav zemē metama ideja", bet ir jāmāk to tiesiski realizēt.
V.Zatlers uzsvēra, ka netiek pieminētas divas dalīšanas, kas, viņaprāt, jārealizē tūlīt. Pirmkārt, izpildvaras un lēmējvaras dalīšana. Braucot vēlēšanu laikā pa pilsētām, cilvēki prezidentam teikuši, ka tas ir politiķu bizness tikt ievēlētam un uzriez būt izpildvarā pašvaldībās. "Jādomā, kā to novērst." Otrkārt, pēc prezidenta domām, nepieciešama ierēdņu un politiķu varas nodalīšana. "Kas šobrīd vada mūsu valsti – ierēdņi vai politiķi?" vaicāja V.Zatlers. Viņš izteicās: kāpēc ne viens, ne otrs? Tāpēc ka domā, kā vienam otru labāk apkarot. Kā uzskata V.Zatlers, ierēdņi nedrīkst būt politisko partiju biedri, un attiecīgas izmaiņas ir jāievieš likumdošanā.
Tāpat prezidents izteicās, ka varbūt jābūt tik drosmīgiem un jāpasaka, ka prioritārajām nozarēm ir nevis jāsamazina, bet jāpalielina finansējums. Kā šādas nozares viņš nosauca izglītību un zinātni. "Ja esam atzinuši, ka šīs ir tās priotiātes, tad finansējums jāpalielina, varbūt uz kā cita rēķina, lai man piedod tie, uz kā rēķina, bet šeit jābūt solidaritātei Latvijas labā."
"Vēl viens smags ajutājums – tāpat kā skolās izskan jautājums, ko valdība darīs, lai es nebrauktu prom. Es ilgi domāju, kāpēc es nebraucu prom, kāpēc jūs nebraucat prom. Atbilde ir vienkārša: mēs esam gatavi strādāt valsts labā nevis no valsts ņemt. Prom brauc tikai tie, kas ir patērētāji. Mums ir jāpārvar šī attieksme, ka valsts ir kā aukle, mums jāsaprot, ka valsts esam mēs," klāstīja valsts vadītājs.
V.Zatlers pauda viedokli, ka klātesošie tiksies nākamajā forumā un soli pa solītim nonāksim līdz Latvijas vīzijai un mērķim un to piepildīšanai.
Savukārt foruma organizētājam Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) vadītājam Robertam Ķīlim pēc tās radusies sajūta, ka "mēs vēl neesam līdz galam sapratuši, cik nopietnā situācijā mēs esam". Viņaprāt, situācijas nopietnība varbūt tikai tika aizskarta un drusku iezīmēta. "Situācija ir pietiekami komplicēta un smaga, un acīmredzot mums strauji jādomā ar risinājumiem," teica R.Ķīlis.
Portālam Diena.lv viņš teica: nav noslēpums, ka notiek saspringtas sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju, kas pauduši uztraukumu par to, kāda būs sociālā situācija Latvijā šajā gadā, un kas norāda uz nepieciešamību domāt par radikālu nekavējošu reformu veikšanu. Tāpat diskusijā Rīgā daudz ticis "krauts" uz valdības un valdošo pleciem, prasot, lai tie dara. Viņaprāt, tā ir neizpratne par situāciju, jo valdībai nebūs iespējas to darīt, tādēļ jādara aktīvāk pašiem.
Tāpat viņš norādīja, ka neizdevās dziļāk izanalizēt to, kāpēc krīze Latvijā ir padziļināta. Viņaprāt, jautājums nav tikai par problēmām finanšu jomā, bet daudzos pārvaldības jautājumos. "Nepieķērāmies vērsim pie ragiem," secināja R.Ķīlis.
Par spīti šādai skepsei, viņš tomēr atzinīgi novērtēja reģionos izteiktās idejas, nosaucot daudzas no tām par "ārkārtīgi interesantām". Izskanējuši reāli piemēri, kas īstenoti šur tur pasaulē, un tas, viņaprāt, ir viens no pozitīviem piemēriem. Turklāt dažviet cilvēki palikuši diskutēt arī pēc Latvijas foruma diskusijas noslēguma.
"Ja ir tā, ka pārvalde kustās lēnām un neefektīvi un krīze briest strauji, tad paliek tas, ko var darīt paši cilvēki," par ierosinātajām idejām teica R.Ķīlis. Viņaprāt, tas ir viens no reālājakiem veidiem, kā ietekmēt pārvaldību, proti, parādīt, ka bez viņiem var iztikt, tas ir reāls signāls.
Vaicāts, vai nav bažas, ka idejas "neaizies" līdz valsts pārvaldei, R.Ķīlis uzsvēra, ka dažādās vietās Latvijā sabiedrība izvirza dažādu uzstādījumus, ko dzird arī citi partneri - bizness, Eiropas Savienība. "Es nebūtu tik bezcerīgs. Gan prezidenta, gan premjera nostājā bija pozitīva pret sabiedrības pasūtījumu valsts varai," teica SAK vadītājs un piebilda: tas gan nenozīmē, ka ierēņi ņemsies, bet tas ir signāls, ka iedzīvotāju viedokli nevarēs ignorēt.
R.Ķīlis gan uzsvēra, ka vietējā līmeņa ideju realizācija būs atkarīga no pašiem cilvēkiem. "Ja viņi uzskata, ka ideja ir jēdzīga, tad lai realizē." Nacionālā līmenī idejas virzīt gatavi Latvijas foruma rīkotāji. Tuvākā laika jautājums varētu būt mikrobiznesa atbalsts, savukārt vasarā plānots meklēt risinājumus rudenī gaidāmajai situācijai. R.Ķīlis to nodēvēja par 1.septembra šoku, kad gaidāma gan skolu reforma, gan daudzi cilvēki būs sliktākā materiālajā stāvoklī. "Ja citādāk neies, bāzīsimies virsū," par iespējām ietekmēt ministrijas un citas valsts iestādes teica SAK vadītājs.
Provizoriskie dati liecina, ka diskusijās 12 Latvijas pilsētās sestdien piedalījušies nepilni pieci simti cilvēku, no tiem 150 Rīgā. Ar iedzīvotāju aktivitāti R.Ķīlis jūtoties "samērā apmierināts". Sagatavotās idejas tiks apkopotas un publicētas jaunizveidotajā SAK ideju platformā saki.lv tālākai pašorganizācijai.
(papildināts viss teksts)