„Golodomora izpratne ir būtiska ne jau Ukrainai vien. Tā ir vienlīdz svarīga arī citām kādreiz okupētām valstīm, tajā skaitā arī Latvijai. Minētie notikumi ir ārkārtīgi svarīgi Eiropai un visai pasaulei. Lai nonāktu pie secinājumiem un mācībām par cilvēces nākotni, būtiski ir šos notikumus ne vien atzīt, bet arī izprast. Bads, kurš 1932. un 1933. gadā piemeklēja Ukrainu bija ārprāta noziegums. Tas bija noziegums, kurš masveidīgi iznīcināja cilvēku dzīvi un pašcieņu. Tas bija noziegums pret cilvēci, kurš gadu desmitu garumā tika noliegts. Vēl mūsdienās milzīgais melu apjoms, kāds vijas ap Golodomoru, atsevišķu cilvēku prātos vēl nav izzudis,” savā uzrunā konferencē teica Valsts prezidents.
Viņš arī uzsvēra, ka „vienīgais mierinājums un vienīgā spēja nākotnē izvairīties no šāda veida šausmām, ir pārliecināties, ka mūsējās ir brīvas sabiedrības, kuru pamatā ir vērtības un cilvēka cieņa.” Tomēr „ar atpazīšanu vien nekas netiek panākts. Ir būtiski saprast, un ir vēl būtiskās novērst. Tas ir mērķis, kura labad visām nācijām ir jāstrādā kopā. Mums jābauda miers, kā arī demokrātiskās vērtības,” noslēdzot uzrunu, teica Valsts prezidents.
Tāpat Ukrainas apmeklējuma laikā Valsts prezidents
kopā ar citu valstu vadītājiem piedalījās bada upuru piemiņas memoriāla
atklāšana, kā arī tikās ar Ukrainas Valsts prezidentu Viktoru Juščenko
un citiem prominentiem konferences dalībniekiem.
Valsts prezidents arī iepriekš, valsts vizītes laikā Ukrainā, kas norisinājās no šī gada 25.-27.jūnijam, ir apmeklējis Golodomoram veltītu piemiņas vietu.
Latvijas parlaments šī gada 13.martā pieņēma deklarāciju „Par 1932. un 1933. gada Ukrainas lielo badu”. Deklarācija nosoda staļiniskā režīma plānoto un īstenoto politiku Ukrainā šajā laika periodā, un atzīst, ka šos notikumus var vērtēt kā apzināti īstenotu genocīdu pret Ukrainas tautu.